Likumā veiktās izmaiņas paredz, ka valsts iestādes vadītājs, vadītāja vietnieks vai civildienesta ierēdnis vienlaikus nedrīkst ieņemt amatu valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdē, kā arī pastāvīgi strādāt kapitālsabiedrības padomē. Ierobežojumi vērsti uz to, lai novērstu interešu konflikta riskus un nodrošinātu, ka amatpersonas pilnībā koncentrējas uz saviem tiešajiem pienākumiem valsts pārvaldē.
Padomes locekļa amatu, kas saistīts ar stratēģisku lēmumu pieņemšanu un valdes darba uzraudzību, valsts amatpersonas turpmāk varēs savienot tikai izņēmuma gadījumos, ja tas būs nepieciešams kapitālsabiedrības rīcībspējas nodrošināšanai – parasti, ja pastāvīgā padome tiek atlaista un nekavējoties jānodrošina padomes funkciju izpilde. Šādos gadījumos amatā būs iespējams iecelt uz ierobežotu laiku līdz vienam gadam, un atkārtota iecelšana būs iespējama tikai pēc gada pārtraukuma.
Tām valsts amatpersonām, kurām saistoši jaunie amata savienošanas aizliegumi, ir jāpieņem lēmums par to, kuru no amatiem atstāt – padomes locekļa, valdes locekļa vai citu valsts amatpersonas amatu. Par izdarīto izvēli septiņu dienu laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās (2025. gada 11. janvāra) jāpaziņo augstākai valsts amatpersonai, proti, augstākstāvošajai amatpersonai attiecīgajā iestādē, kā arī kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājam. Vienlaikus jāiesniedz iesniegums par atbrīvošanu no amata, kura savienošana šai amatpersonai ir aizliegta.
Tām amatpersonām, kuras pašlaik savieno savu amatu ar padomes vai valdes locekļa amatu, šāda amatu savienošana jāizbeidz līdz 2025. gada 31. augustam. Šāds pārejas periods ir noteikts, lai nodrošinātu pietiekamu laiku jaunu padomes vai valdes locekļu nominācijas procesam, kas ļautu ievēlēt amatā kandidātus, kuri pilnībā atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tas nodrošinās pārdomātu un nepārtrauktu kapitālsabiedrības darbību.
Pārejas periods nenozīmē, ka amatpersonas varēs regulāri turpināt savienot amatus ar padomes locekļa amatu, neskatoties uz jaunajām prasībām. Izņēmumi ir atļauti vienīgi ārkārtas gadījumos un uz stingri reglamentētu laiku, kad padomes locekļa neesamība apdraud padomes rīcībspēju un pašas kapitālsabiedrības darbību. Šie izņēmumi nav domāti likuma ieviešanas posma risināšanai, bet gan lai novērstu kapitālsabiedrības darbības un padomes rīcībspējas apdraudējumu.
Līdztekus ar grozījumiem likumā tiek samazināts arī atļauto papildu amatu skaits augstām amatpersonām. Līdz šim valsts iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem bija atļauts savienot pamata darbu ar diviem papildu atalgotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem publiskas personas institūcijās. Turpmāk šīm amatpersonām būs atļauts savienot savu amatu tikai ar vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu.
Arī šajā gadījumā attiecīgajām valsts amatpersonām, kuras pašlaik savieno savu amatu ar diviem papildu atalgotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem publiskā sektora institūcijās, septiņu dienu laikā no likuma grozījumu spēkā stāšanās jāizlemj un jāpaziņo par viena amata atstāšanu. Attiecīgā amata savienošana ar kādu no papildu amatiem būs jāizbeidz ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. augustam. Šie amatu savienošanas noteikumi attiecas uz:
- Valsts prezidenta kancelejas vadītāju un viņa vietnieku;
- Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāru;
- tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem;
- pašvaldību domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, kuri ieņem algotu amatu pašvaldībā;
- pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem;
- valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem.
Turpmāk valsts un pašvaldību augstākajām amatpersonām, kā arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem būs stingrāki noteikumi amatu savienošanai. Katrs lūgums savienot amatus tiks rūpīgi izvērtēts, un atļaujas tiks piešķirtas tikai tad, ja tas neradīs interešu konfliktu un netraucēs amatpersonai pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus. Tajā pašā laikā, ja interešu konflikta risks būs minimāls, atļaujas piešķiršana tiks veikta vienkāršotā kārtībā.
Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” tika pieņemti Saeimā 2024. gada 12. decembrī.
