Šodien svinam jau 33. gadskārtu, kopš esam atjaunojuši Latvijas Republikas neatkarību, sacīja Saeimas priekšsēdētājs, uzsverot, ka toreiz “tika atjaunota Latvijas Republikas Satvermes darbība, kas sākas ar skaidru vēstījumu pasaulei divos svarīgos vārdos – Latvija IR”.
“Pirms 100 gadiem mūsu Satversmē smalki un pārdomāti ieaustā valsts iekārta šodien izrādījusies visdrošākā, skaidrākā un spēcīgākā valsts arhitektūra, lai nodrošinātu pilnvērtīgu tautas interešu pārstāvību un līdzsvarotu valsts vadību. Visus šos gadus mēs konsekventi esam gājuši parlamentāras demokrātijas ceļu. Iespējams, vissarežģītāko, grūtāko, bet pareizāko ceļu,” sacīja E. Smiltēns.
“Esam NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, cieši integrēti drošības un vērtību sistēmā, kas domā, kā attīstīt savas valstis, nevis sagrābt un iznīcināt citas,” pauda Saeimas priekšsēdētājs, akcentējot, ka varam justies drošībā, jo paši ieguldām savā aizsardzībā un varam paļauties uz sabiedroto klātbūtni un aizsardzību. “To nevar teikt par daudziem citiem tepat Eiropā. Tiem, kas svārstījušies, atlikuši vai mainījuši savas izvēles,” atzīmēja E. Smiltēns.
Saeimas priekšsēdētājs pauda, ka, Krievijai slepkavojot un postot Ukrainā, demokrātiskā pasaule ir saskārusies ar tik nepārprotamu izaicinājumu savai drošībai un vērtībām, ka Eiropas Savienības un NATO valstis ir kļuvušas daudz vienotākas izpratnē par apdraudējuma līmeni un tā izcelsmi. “Mēs vienmēr skaidri esam redzējuši sava kaimiņa īsto dabu,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs.
E. Smiltēns atzīmēja, ka mēs pildām Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas 2002.gadā izteikto solījumu, Latvijai saņemot uzaicinājumu iestāties NATO, ka darīsim visu, kas darāms, lai veidotu pasauli, kurā taisnība un brīvība ir pieejama visiem. “Iedvesmu drosmei mēs gūstam gan no Augstākās padomes deputātu lēmumiem pirms 33 gadiem, gan no Ukrainas brīvības cīnītājiem šodien. Un mūsu solījums, mūsu pienākums ir šo drosmi nodot tālāk,” pauda Saeimas priekšsēdētājs. E.Smiltēns akcentēja, ka politiķu, nevalstisko organizāciju, visas sabiedrības līmenī esam parādījuši, ka spējam reaģēt ne vien drosmīgi, operatīvi, bet arī pragmatiski, paturot prātā kopējās Eiropas drošības intereses, un spējam rīkoties arī ļoti praktiski, turklāt šādu tempu arī saglabāt.
Spriežot par drošības stiprināšanu, E.Smiltēns uzsvēra gan armijas attīstību, robežu nostiprināšanu, iekšlietu sistēmu, gan sociālo, veselības aprūpi, mediju un valsts valodas telpas drošību. “Mums visu laiku sev jāatgādina, ka indivīda, cilvēka, personas drošība ir galvenā un principiālā prizma, caur kuru raudzīties uz kopējo valsts drošību,” sacīja Saeimas priekšsēdētējs, uzsverot, ka tas mūs kā demokrātisku Rietumu valsti atšķir no tirānijām, kas tūkstošiem savu cilvēku sūta bezjēdzīgā nāvē, kur tie ir tikai bezvērtīgas skrūvītes.
Drošība maksā ļoti dārgi, sacīja E.Smiltēns, atzīmējot, ka brīvība nav pati no sevis dota vērtība, par to ir jācīnās, jāmaksā sava cena. “Mums vajadzīgi resursi mūsu brīvības un neatkarības sargāšanai. Un tie ir vajadzīgi tagad,” sacīja E.Smiltēns, aicinot Saeimu savā dienaskārtībā uz palikšanu ieviest stratēģisku redzējumu, birokratizācijas mazināšanu un efektivitātes uzraudzību.
“Gan ar prātu, gan ar sirdi Latvijas sabiedrība izvēlas parlamentāro demokrātiju kā valsts uzbūves formu, un mums visiem spēkiem jāstrādā, lai parādītu un pierādītu, ka šāda izvēle ir pareiza,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs, pateicoties Augstākās padomes deputātiem par drosmi un konsekvenci, balsojot par Latvijas neatkarību. “Novēlu mums būt cienīgiem viņu apņēmības, neatlaidības un drosmes mantiniekiem,” runas noslēgumā pauda E. Smiltēns.
