DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. aprīlī, 2023
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Labklājība
1
1

Par atklātu vēstuli Leona Rusiņa nozieguma gadījumā

Biedrība Centrs MARTA raksta šo vēstuli kopā ar citām organizācijām, kas ikdienā sniedz palīdzību un pārstāv vardarbībā cietušo sieviešu un bērnu intereses.

Ievērojot publisko informāciju par Leonu Rusiņu, kurš laikā, kad pret viņu bija 19 aktīvi izmeklēšanas procesi, noslepkavoja bijušo dzīvesbiedri1, izsakām neizpratni par situācijas pieļaušanu Latvijā. Jau pastāv mehānismi brīvības atņemšanai par pagaidu aizsardzības pārkāpšanu, par cietušās vajāšanu, par atteikšanos apmeklēt rehabilitāciju, kas paredzēta vardarbības veicējiem.

Krimināllikuma 132.¹ pants paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu līdz 3 mēnešiem par vajāšanu, 168.1 pants paredz to pašu, ja nepilda nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību. Kriminālprocesa likuma 272. pants, 277. pants. 279. pants un 274. pants nosaka iespēju piemērot apcietinājumu kā drošības līdzekli gan par atkārtotu vajāšanu, gan par pagaidu aizsardzības pret vardarbību pārkāpšanu.

Aicinām savas kompetences ietvaros noskaidrot apstākļus varmākas sodīšanai, iesaistīto atbildībai, turpmākai novēršanas politikas plānošanai, kā arī lūdzam informēt:

  1. Kā un kad tiks izvērtēta visos 19 procesos iesaistīto amatpersonu atbildība par sievietes uzklausīšanu un fiziskās drošības izvērtēšanu pie ilgtermiņa vajāšanas un kāds normatīvais regulējums nav paredzējis atbilstīgu rīcībspēju sievietes aizsardzībai?
  2. Kā izskaidrojama nepietiekamība esošajam regulējumam par aizturēšanu, apcietinājuma piemērošanu, sodīšanu par vajāšanu un vardarbības veicēju kursu neapmeklēšanu (pagaidu aizsardzības pret vardarbību pārkāpšanu), ko nosaka attiecīgais krimināltiesiskais regulējums?
  3. Pie kādas atbildības (civiltiesiskas, krimināltiesiskais, disciplināras vai citādas) saucamas amatpersonas, kas ilggadēji ar aktīvām darbībām ir novērsušas Eiropas padomes konvencijas pret vardarbību pret sievietēm, vardarbību ģimenē (t.s. Stambulas konvencijas) ratifikāciju, lai tieši šādus gadījumus novērstu, veidojot efektīvu sieviešu tiesību aizsardzības sistēmu, kādas acīmredzami Latvijā joprojām nav?

          

  • Biedrības Centrs “MARTA” vadītāja                                                                        Iluta Lāce
  • Biedrības “Skalbes” direktors                                                                                 Raivo Vilcāns
  • Nodibinājums “Centrs Dardedze” valdes locekle                                                    Laila Balode
  • Mācību centrs MKB valdes priekšsēdētāja                                                     Sandra Freimane

1 Sižets “Likums neļauj policijai sargāt vajātu cilvēku; to grozīs”. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=NNvakmprvJQ

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI