Pirmajā paneļdiskusijā norisināsies saruna par jauno ģeopolitsko realitāti un energoapgādes drošību. Tiks apspriesti enerģijas ražošanas plāni Baltijā, kā arī atkrastes vēja parku potenciāls šajā reģionā. Savukārt otrā paneļdiskusija tiks veltīta nozares normatīvā regulējuma jautājumiem, kas ir veiksmīgas nozares attīstības pamats.
Atjaunīgās enerģijas iegūšana viennozīmīgi paplašināsies, līdz ar to ir svarīgi, lai pietiekami ātri attīstītos arī elektroapgādes tīkla jauda un iespējas. Trešajā paneļdiskusijā tiks diskutēts par elektroenerģijas pārvades tīklu – kāda ir tā pašreizējā kapacitāte un kā to paplašināt, apsverot Baltijas supertīkla iniciatīvu.
“Baltijas supertīkla iniciatīva ir ļoti būtiska Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanas sastāvdaļa Baltijas jūras reģionā. Iniciatīvas ietvaros iesaistītie pārvades sistēmu operatori cieši sadarbojas, lai izstrādātu kopīgus plānošanas principus nākotnes tīklam un lai spētu izmantot atkrastes vēja enerģijas milzīgo potenciālu (ap 90 GW). Pats galvenais, kas visiem jāapzinās – mēs varam gūt panākumus un sasniegt nulles emisiju nākotni enerģētikā tikai tad, ja strādāsim kopā,” norāda Energinet vecākā konsultante Anna Egmose Larsena (Anna Egmose Larsen).
Atjaunīgās enerģijas ģenerācijas strauja palielināšana sev līdzi nes balansēšanas izaicinājumus, taču jau tagad tehnoloģiju attīstība ļauj monitorēt un plānot balansēšanai nepieciešamās jaudas. Daudzi risinājumi, tai skaitā Baltijas pievienošanās Eiropas balansēšanas tirgum, ir vēl attīstības stadijā, līdz ar to ceturtajā paneļdiskusijā tiks pārrunāts par tirgū pieejamajiem sistēmu balansēšanas un integrācijas jauninājumiem, un kuri būtu piemērotākie šajā reģionā, īpaši izceļot ūdeņraža nozares attīstības potenciālu.
Savukārt piektās paneļdiskusijas temats būs ostas – viens no svarīgiem atbalsta elementiem atkrastes vēja enerģijas attīstīšanā. Ostas iesaistās atkrastes vēja parku darbības nodrošināšanā un apkopē, transportē vēja ģeneratoru detaļas, kā arī nodrošina vietu turbīnu montāžai. Tiks pārrunāts, vai Baltijas jūras piekrastes ostas ir gatavas atkrastes vēja enerģijas projektiem un kā veicināt Latvijas ostu konkurētspēju un gatavību. Kā norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, patlaban nevienā no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostām vēl nav piemērotas infrastruktūras, taču no valstiskās perspektīvas ir būtiski, lai Latvijas projektu būvniecībā tiek izmantota Latvijas ostu infrastruktūra.
“Četri no pieciem Latvijas teritoriālajos ūdeņos attīstāmajiem vēja parkiem atrodas 100 kilometru rādiusā no Liepājas ostas. Šo projektu būvniecība ir liela iespēja Latvijas ekonomikas izaugsmei, piemēram, Liepājas uzņēmumi jau patlaban strādā pie citās valstīs īstenoto projektu piegādēm, un tie var būt lieli apjomi nākotnē – gan pašmāju projektu apkalpošanai, gan eksportam. Liepājā ir visas iespējas izveidot lieljaudas vēja parkiem nepieciešamo infrastruktūru – gan brīvā teritorija ostas akvatorijas iekšienē, gan labi grunts ģeotehniskie rādītāji, kas ļauj nodrošināt nepieciešamo nestspēju,” stāsta U. Hmieļevskis.
Lieljaudas vēja parku izbūve ir ilgs un tehniski sarežģīts process, kurā tiek iesaistītas daudz un dažādas nozares, veidojot plašas piegāžu ķēdes. Sestajā paneļdiskusijā tiks pārrunāts, kādas preces un pakalpojumi ir visvairāk nepieciešami vēja parku izbūves un uzturēšanas laikā, un kādas ir vietējo piegādātāju un biznesa attīstības iespējas.
“Atkrastes vēja parku attīstīšana dod iespēju attīstīties arī citām nozarēm, piemēram, ostām, infrastruktūrai, ūdeņraža un tīkla balansēšanas risinājumiem, tehniskajām apkopēm u.tml. Patlaban Latvijā ir vairāki veiksmīgi piemēri, kur vietēji uzņēmumi apguvuši vēja enerģijas nozares potenciālu un sadarbojas ar turbīnu ražotājiem (metālapstrādes uzņēmums “East Metal” un jaunuzņēmums “Naco Technologies”) un vēja parku uzturētājiem (robotikas uzņēmums “Aerones”). Toties šāda veida uzņēmumu apjoms varētu augt daudz reižu,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.
