Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka ir svarīgi līdz NATO Viļņas samitam pabeigt īstenot Madrides samita lēmumus aizsardzības un atturēšanas jomā. Ministrs izteica cerību, ka līdz Viļņas samitam Zviedrija kļūs par pilntiesīgu 32. NATO dalībvalsti, tādējādi kopā ar Somiju tiks pilnībā integrēta NATO struktūrā un komandvadībā.
Ārlietu ministrs apliecināja Latvijas mērķi līdz 2027. gadam atvēlēt valsts aizsardzībai 3% no iekšzemes kopprodukta. “Latvija atbalsta iniciatīvu stiprināt 2014. gada Velsas samita apņemšanos, kas noteica alianses dalībvalstīm līdz 2024. gadam izdevumus aizsardzībai palielināt līdz 2% no iekšzemes kopprodukta gadā. Latvija mērķtiecīgi palielinās uzņemošās valsts sniegto atbalstu un turpinās ieguldīt savās aizsardzības spējās,” uzsvēra E. Rinkēvičs. Ministrs arī pateicās Kanādai par tās apņēmību ilgtermiņā vadīt kaujas spējīgu daudznacionālu brigādi, kas ietvers gan kvantitatīvu personālsastāva palielināšanu, gan papildu spēju un ekipējumu izvietošanu Latvijā.
Ņemot vērā līdzšinējo Krievijas kara Ukrainā pieredzi, E. Rinkēvičs vērsa uzmanību sabiedroto pretgaisa un pretraķešu aizsardzības vienību klātbūtnes Baltijas valstu reģionā nodrošināšanu.
NATO dalībvalstu ārlietu ministri kopā ar Austrālijas, Dienvidkorejas, Japānas, Jaunzēlandes ministriem un Eiropas Savienības Augsto pārstāvi diskutēja par Krievijas agresiju Ukrainā un Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru atbalstu Ukrainai, kā arī Ķīnas ietekmi uz eiroatlantisko, Indijas un Klusā okeāna reģiona drošību.
Ārlietu ministrs akcentēja ciešo saikni starp eiroatlantisko, Indijas un Klusā okeāna reģiona drošību. Latvijai ir svarīgi, ka notiek dialogs starp NATO un Āzijas–Klusā okeāna līdzīgi domājošām valstīm, jo īpaši ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Japānu un Dienvidkoreju. Ministrs izteica pateicību šī reģiona valstīm par līdzšinējo atbalstu Ukrainai, kas notiek NATO mehānismu un divpusējās sadarbības ietvaros.
