“Skolu tīkla sakārtošana ir kompleksa lieta, kas ietver ne tikai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu ikvienam bērnam neatkarīgi no skolas, kurā viņš mācās, bet arī daudz ko citu. Tai skaitā – vispusīgu atbalstu pedagogiem, kas paredz gan konkurētspējīgu atalgojumu, gan mācības, lai stiprinātu skolu vadības un direktoru kapacitāti, gan metodisko atbalstu skolotājiem,” tikšanās sākumā teica ministre Anda Čakša.
Sarunas dalībnieki atzina, ka teicama izglītības kvalitāte ir jānodrošina katrā skolā, bet viena no valsts ģimnāziju funkcijām ir padziļinātu zināšanu sniegšana, sagatavojot tos skolēnus, kas uzrāda izcilas spējas kādā no priekšmetiem un turpinās akadēmisku izglītību.
Kā svarīgu instrumentu, lai iegūtu vienotu izpratni par skolēnu zināšanām un snieguma līmeni, ministre akcentēja valsts centralizētos eksāmenus, vienlaikus norādot, ka jānodrošina process, kas garantē eksāmenu uzticamību un atvieglo audzēkņu atlasi arī ģimnāzijām. Klātesošie vienojās, ka jāturpina diskusijas likumdevēja līmenī par likumisku iespēju ģimnāzijām pārbaudīt reflektantu zināšanas papildus tiem eksāmeniem, kas apliecina izglītības standarta apguvi.
Runājot par ikdienas izglītības darba organizāciju, klātesošie valsts ģimnāziju direktori norādīja, ka ģimnāzijas statuss viņu vadītās skolas nepasargā no problēmām, ar kurām saskaras vispārējās izglītības sistēma kopumā, proti – pedagogu trūkums, kā arī nepietiekams finanšu un citu resursu daudzums.
Sarunas gaitā tika spriests par nepieciešamību izveidot vienotu valsts ģimnāziju attīstības stratēģiju, kas iezīmētu ģimnāziju vietu vispārējās izglītības sistēmā ilgtermiņā un precizētu tādus veicamos uzdevumus kā mācību līdzekļu izveide, jaunu mācību metožu izstrāde un testēšana un citus.
