Viņš arī norāda: “Valsts augstākajām amatpersonām parakstot globālas un visaptverošas vienošanās, sabiedrībai ir cerības, ka valsts attīstība būs labāka un ilgtspējīgāka, un palielināsies valsts attīstības potenciāls un konkurētspēja. Savukārt, izpildinstitūcijām atstājot šo vienošanos īstenošanu pašplūsmā, palielinās gan plaisa starp politisko varu un sabiedrību, gan tiek vājinātas valsts attīstības spējas. Tas tieši ietekmē uzticēšanos valdībai un valsts izpildinstitūcijām, jo nepiepildās cerības uz labāku dzīvi.”
ANO 2015. gada rezolūcijā “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam” jeb Dienaskārtība 2030 ir noteikti 17 IAM. Dienaskārtība 2030 nav juridiski saistoša, taču dokuments ir politiski nozīmīgs un to plānots izmantot, pieņemot lēmumus nacionālā, reģionālā un starptautiskā līmenī līdz 2030. gadam. IAM ir instruments, ar ko valstis var novērtēt savu attīstību globālā mērogā, lai noteiktu savas vājās puses un ilgtermiņā tās pilnveidotu, sabalansējot dažādās attīstības vajadzības, veicinot augstu dzīves līmeni u.tml. Valstis, kurām ir liels IAM progress (piem., Somija, Dānija, Vācija), augstu ierindojas arī dažādos dzīves kvalitātes un iedzīvotāju apmierinātības pētījumos. Šajos rādītājos Latviju apsteidz arī Igaunija un Lietuva.
Valsts kontroles revidentu ieskatā, Latvijas virzībā uz IAM ir vēl neizmantots potenciāls progresēt ilgtspējas jomā un uzlabot sabiedrības labklājību, kā arī starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Atšķirībā no Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm, kurās darbam ar IAM tiek pievērsta liela uzmanība, Latvijā veiktās darbības līdz šim bijušas fragmentāras. To atspoguļo arī Latvijas starptautiskie rādītāji. Piem., Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir aprēķinājusi, ka Latvija līdz 2030. gadam būs sasniegusi vien 30 jeb 18% no IAM apakšmērķiem. Proti, ESAO ieskatā, Latvijai ir vairākas problēmjomas, kurās IAM rādītāju sasniegšana ir īpaši tālu, t.sk. veselības aprūpes pieejamība un izmaksas, HIV/AIDS un tuberkulozes izplatība, alkohola patēriņš, viens no augstākajiem nabadzības līmeņiem starp ESAO valstīm (turklāt šis rādītājs pēdējo desmit gadu laikā ir pasliktinājies).
ANO Dienaskārtībā 2030 noteiktie mērķi skar ikvienu iedzīvotāju, nozari un pašvaldību, taču Latvijā nav vadīti, koordinēti un veikti pilnvērtīgi pasākumi, lai sabiedrībā skaidrotu un popularizētu šos mērķus, lai tos integrētu Latvijas attīstības un budžeta plānošanas sistēmās, kā arī lai uzraudzītu IAM īstenošanas progresu. Galvenā atbildība par IAM sasniegšanas progresa uzraudzību un izvērtēšanu – valstu valdībām. Katrai valstij jāizlemj, kā sev aktuālos IAM apakšmērķus integrēt valsts plānošanas procesos, politikās un stratēģijās, cieši sadarbojoties ar pašvaldībām, starptautiskām organizācijām, akadēmiskajām aprindām, brīvprātīgo grupām u.c. ieinteresētajām pusēm. Latvijā IAM īstenošanā ir iesaistīts Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kuram IAM īstenošanas vadīšana normatīvajos aktos pat nav tieši uzdota, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) un ministrijas, taču pašvaldības, nevaldības organizācijas u.c. ieinteresētās puses mērķu īstenošanā nav pietiekami iesaistītas.
Neizmantots sabiedrības iesaistes potenciāls. Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs darbam ar IAM pievērsta liela uzmanība, īstenojot pasākumus sabiedrības iesaistei, lai popularizētu IAM un apspriestu veicamos darbus. Latvijā nav šādas regulāras un sistemātiskas pieejas ar mērķi publiskajā un privātajā sektorā un sabiedrībā kopumā veidot vienotu izpratni par IAM, to nozīmi un praktisko īstenošanu, lai gan tieši sabiedrības izpratne par IAM nozīmi un mērķi ir priekšnosacījums attieksmes un rīcības maiņai.
Atbilstoši ANO ieteikumiem pirmais solis darbā ar IAM ir to sasaistes novērtēšana ar Latvijas attīstības plānošanas dokumentos ietvertajiem mērķiem. Diemžēl Latvijā šis novērtējums netika pabeigts, tajā daudzviet trūkst informācijas vai arī tā ir nepilnīga. Revīzijā secināts, ka visi uz Latviju attiecināmie apakšmērķi Latvijas attīstības plānošanas dokumentos nav iekļauti. Piem., apakšmērķis, kas saistīts ar pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu, nav integrēts Latvijas plānošanas sistēmā un Valsts kontrole savās revīzijās ir konstatējusi būtiskas problēmas bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas jomā. Rezultātā ne politiku veidotājiem un īstenotājiem, ne sabiedrībai nav pieejama pilnvērtīga informācija par to, kuri IAM apakšmērķi ir sasaistīti ar Latvijas attīstības mērķiem, attiecībā uz kuriem mērķiem darbs vēl ir priekšā; tāpat nav noteikti tieši Latvijai prioritāri sasniedzamie mērķi.
Bažas, ka valsts mērķi un valsts nauda dzīvo katrs savu dzīvi. Latvijā gan valsts, gan pašvaldību budžeti tiek sagatavoti, sadalot tos programmās un apakšprogramās, definējot sasniedzamos rādītājus, taču to sasaiste ar attīstības plānošanas dokumentiem ir vāja, bet sasaiste ar IAM – kopumā nav nosakāma. E.Korčagins: “Valsts kontrole revīzijās sistemātiski norāda uz nepietiekamu budžeta un attīstības plānošanas dokumentu sasaisti. Piem., 2017.gada revīzijā par budžeta vadības sistēmas efektivitāti, kurā detalizēti analizēts budžeta plānošanas process, tika secināts, ka budžets nekalpo kā līdzeklis valsts politikas realizācijai, t.i., valsts mērķi un valsts nauda dzīvo katrs savu dzīvi. Šajā revīzijā secināms, ka bez padziļinātas dokumentu analīzes nav iespējams noteikt, cik lielā apmērā valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi tiek izlietoti konkrētu IAM sekmēšanai, un tas neļauj datus apkopot arī valsts līmenī.”
Būtiska loma IAM sasniegšanā ir pašvaldībām – Latvijā vismaz 53% no pašvaldību funkcijām ir saistītas ar IAM. Starptautiskajā praksē atzīts, ka tieši vietējās pašvaldības ir tas pārvaldes līmenis, kas vislabāk var sasaistīt globālos mērķus ar vietējām kopienām. ANO ieskatā, līdz pat 65% no 169 IAM apakšmērķiem ir saistīti ar pašvaldību kompetenci un tieši vietējās pašpārvaldes būs izšķirošais posms, lai sasniegtu IAM. Piem., uz pašvaldībām attiecas IAM 11. mērķis “Padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas” ar 10 apakšmērķiem (graustu sakārtošana, ceļu satiksmes drošība, sabiedriskais transports, atkritumu apsaimniekošana, vides pieejamība, teritorijas attīstības plānošana u.c.). Diemžēl pretēji starptautisko ekspertu un arī Valsts kontroles vērtējumam par pašvaldību būtisko lomu to nozīme IAM īstenošanā Latvijā nav atbilstoši novērtēta un valsts līmenī nav veikti pasākumi pašvaldību kapacitātes stiprināšanai IAM jomā.
Savukārt Administratīvi teritoriālās reforma pašvaldībām deva iespēju jauno attīstības plānošanas dokumentu izstrādē ņemt vērā arī starptautiskās tendences, t.sk. IAM, tomēr to pilnībā neizmantoja – tikai četras no astoņām revīzijas izlases pašvaldībām pēc savas iniciatīvas spērušas soļus IAM integrēšanai plānošanas dokumentos, lai tos īstenotu: Bauskas novada pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Valmieras novada pašvaldība.
IAM īstenošanai būtiska ir regulāra IAM sasniegšanas progresa novērtēšana un darbību korekcija atbilstoši secinājumiem, tomēr Latvijā nenotiek regulāra un sistemātiska IAM progresa uzraudzība. Valsts kontroles ieskatā, šobrīd nav priekšnoteikumu, lai turpmāk Latvijā nodrošinātu pilnvērtīgu mērķu sasniegšanas progresa uzraudzību un par to informētu sabiedrību. Ir arī izaicinājumi IAM progresa vērtēšanai nepieciešamo datu pieejamībā gan valsts, gan pašvaldību līmenī, piem., ANO vērtējumā, Latvijā dati ir pieejami tikai 57% IAM progresa rādītāju mērīšanai.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Revīzijā PKC, VARAM un 8 revīzijā iekļautajām pašvaldībām sniegti 10 ieteikumi, lai valsts pārvaldē veidotu vienotu izpratni par Dienaskārtības 2030 nozīmi un nodrošinātu priekšnoteikumus IAM sasniegšanai.
Ministru kabinetam revīzijā sniegts priekšlikums izvērtēt piemērotāko vadības modeli Dienaskārtības 2030 īstenošanai, noteikt atbildīgo institūciju un precīzu tās kompetenci, kā arī piešķirt samērīgus resursus, lai koordinētu un uzraudzītu Dienaskārtības 2030 īstenošanu, iesaistītās puses un rezultātus.
Papildu informācija
- Revīzijas ziņojums, ieteikumu ieviešanas grafiks, infografika u.c.
- Pašvaldībām aktuālie ilgtspējīgas attīstības mērķi
- Ceļa karte pašvaldībām darbā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam aprit 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
