DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. martā, 2023
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Ārlietu ministrs: nav pieļaujams, ka Eiropas Padomes struktūrās strādā Krievijas Federācijas pilsoņi

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2023. gada 16. martā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Rīgā tikās ar Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretāri Mariju Pejčinoviču Buriču (Marija Pejčinović Burić), kura Latvijā ir ieradusies darba vizītē pirms gaidāmās Latvijas prezidentūras EP Ministru komitejā, kas sāksies 2023. gada 17. maijā un ilgs pusgadu.

Amatpersonas pārrunāja Latvijas prezidentūras prioritātes un uzdevumus, organizācijas izaicinājumus, EP atbalstu Ukrainai saistībā ar Krievijas agresiju un citas starptautiskās aktualitātes. “Eiropas Padome ir nozīmīga organizācija cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzībai un stiprināšanai Eiropā. Mēs saredzam Latvijas prezidentūru kā iekļaujošu uzdevumu, jo tās īstenošanā būs iesaistītas daudzas Latvijas institūcijas, un prezidentūras ietvarā notiks 17 pasākumi gan Rīgā, gan Strasbūrā. Tādēļ Latvijas prezidentūras tematiskās prioritātes būs stiprināt demokrātiju un likuma varu Eiropā, īpaši veicinot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi, veicināt vārda brīvību, žurnālistu drošību un Eiropas Padomes digitālo darba kārtību, kā arī aktīvi piedalīties Eiropas Padomes reformu virzībā, tostarp šī gada maijā gaidāmā Eiropas Padomes samita lēmumu ieviešanā,” teica E. Rinkēvičs.

Lai gan EP bija pirmā starptautiskā organizācija, kas tieši pirms gada 16. martā, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju Ukrainā, nolēma izslēgt Krieviju no šīs organizācijas, EP struktūrās joprojām strādā Krievijas Federācijas pilsoņi. Tikšanās laikā E. Rinkēvičs pauda nostāju, ka šāda situācija ir nepieļaujama, jo saskaņā ar aktualizētajiem EP statūtiem par Personāla noteikumiem (Staff regulations) organizācijas ģenerālsekretārs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, ja valsts, kuras pilsonis ir darbinieks, pārstāj būt organizācijas dalībvalsts. “Nav pieļaujama situācija, ka Krievijas Federācijas pilsoņi turpina strādāt organizācijā, no kuras Krievija ir izslēgta. Tādēļ Latvija savas prezidentūras laikā turpinās šo jautājumu aktualizēt ar nepieciešamo regularitāti, iekļaujot to Ministru komitejas darba kārtībā,” uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

Tikšanās laikā E. Rinkēvičs izteica Latvijas apņēmību turpināt visos veidos atbalstīt Ukrainu un iestāties par Krievijas saukšanu pie starptautiskās atbildības par visiem Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem, tai skaitā agresijas noziegumu.

Informācijai

Latvija pārņems EP Ministru komitejas prezidentūru no Islandes šī gada 17. maijā, ceturtā EP dalībvalstu vadītāju samita Reikjavikā (Islandē) nobeigumā. Latvijas prezidentūra ilgs līdz 15. novembrim, nododot to Lihtenšteinai.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI