Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir viens no lielākajiem Pieminekļu valdes savākto materiālu glabātājiem – kopskaitā muzeja krājumā ir vairāk nekā 200 000 glabāšanas vienības, kas saistītas ar Pieminekļa valdes veikumu. Muzejs arī apņēmies visa gada garumā atzīmēt šīs institūcijas simtgadi. Digitālajā vidē – eMuzejā un LNVM Facebook lapā tiks publicētas fotogalerijas ar aprakstiem, tādējādi atspoguļojot daudzās Pieminekļu valdes darbības sfēras, savukārt klātienē tiks organizēti Pieminekļu valdei veltīti pasākumi.
Pirmā klātienes norise “Etnogrāfiskās ekspedīcijas Latvijas laukos. Senāk un tagad” notiks 21. martā plkst. 17.30, kad Brīvības bulvārī 32 LNVM konferenču zālē viesosies Izglītības un kultūras atbalsta biedrības “Balta” dibinātāji Sandra un Valdis Ošiņi. Iedvesmojoties no Pieminekļu valdes ekspedīciju vēsturiskajām fotogrāfijām, viņi kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes sociālantropologiem kopš 2017. gada devušies mūsdienu etnogrāfiskajās ekspedīcijās.
Muzejā Sandra un Valdis Ošiņi stāstīs par Vidzemē, Latgalē un Zemgalē savākto materiālu, kurā ietvertas atbildes uz plašu jautājumu loku par izmaiņām Latvijas lauku iedzīvotāju mājokļos, sadzīvē, darbā, tradīcijās 20. gs. otrajā pusē un 21. gs. sākumā. Projekts tapis ar VKKF finansiālu atbalstu un sadarbībā ar LNVM speciālistiem.
Pasākuma dalībnieki varēs arī apskatīt mobilo stendu izstādi “Kas pagātni pētī, nākotni svētī”, kas ar bagāta ilustratīvā materiāla – fotogrāfiju, zīmējumu un dokumentu – palīdzību stāsta par Pieminekļu valdes nozīmīgo devumu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā, vākšanā un popularizēšanā.
Pieminekļu valdes arheoloģiskās, arhitektoniskās un etnogrāfiskās ekspedīcijas atkarībā no piešķirtā finansējuma un izvirzītajām darbu prioritātēm plānveidīgi tika organizētas katru vasaru no 1924. līdz 1944. gadam. Pieminekļu valdes štata darbinieki – tā dēvētais “vadības kodols” – plānoja un organizēja darbus, bet apjomīgāko praktisko ieguldījumu, vasarās piedaloties ekspedīcijās, veica līgumdarbinieki – galvenokārt toreizējie Latvijas Universitātes un Latvijas Mākslas akadēmijas studenti. Arī iedzīvotāji gan lielajās pilsētās, gan reģionos labprāt līdzdarbojās Pieminekļu valdes aktivitātēs.
Pieminekļu valdes rīkoto ekspedīciju laikā kopumā uzņemts vairāk nekā 53 000 fotonegatīvu, kas mūsdienās tiek plaši izmantoti kā spilgtas laikmeta liecības par Latvijas kultūrvēsturisko telpu 20. gadsimta pirmajā pusē. 1924.–1931. gada ekspedīcijās tapušo fotonegatīvu kolekcija mūsdienās ir iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
Pēc Pieminekļu valdes iniciatīvas tika izveidots arī Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs un uzsākti Rundāles pils atjaunošanas darbi, veikti pētījumi atsevišķos viduslaiku arhitektūras objektos. PV speciālisti gadu gaitā gan paši devušies stažēties ārpus Latvijas, gan uzņēmuši apjomīgu ārvalstu viesu skaitu, organizējot seminārus un konferences.
Līdz ar Sarkanās armijas atkārtotu ienākšanu Rīgā 1944. gada oktobrī, Pieminekļu valdes darbība tika izbeigta.
Sandra un Valdis Ošiņi uzskata, ka “neraugoties uz Pieminekļu valdes īso darbības laiku, vēl šodien daudzās jomās varam mācīties un iedvesmoties no tās paveiktā.”
Nākamais pasākums notiks 18. aprīlī plkst. 17.30, kad Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā viesosies vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs ar stāstījumu par Pieminekļu valdes paveikto arhitektūras pieminekļu apzināšanā, aizsardzībā un popularizēšanā. Savukārt 4. maijā mākslas vēsturnieces Anitas Meinartes vadībā varēs doties pastaigā pa Rīgas baznīcām – Pieminekļu valdes aizsardzībā ņemtajiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem.
