Iezīmējot šobrīd uzņēmējdarbībai aktuālos jautājumus, LTRK prezidents Aigars Rostovskis minēja piecus virzienus, kuros steidzami nepieciešami politiskie lēmumi: birokrātijas mazināšana, darbaspēka trūkums, nodokļu sistēma, enerģētika un finanšu pieejamība. “Piemēram, ja runājam par nodokļiem, Latvijā ir nepievilcīga investīciju vide. Veicām salīdzinājumu – ņēmām reālu uzņēmumu un ievietojām tā datus citu valstu nodokļu sistēmā. Rezultāts apbēdinošs – Latvijā tas izmaksā par 700 000 eiro vairāk nekā kaimiņvalstīs,” uzsvēra A. Rostovskis.
Uzņēmēji jau daudzus gadus aicinājuši valdību pievērst lielāku uzmanību uzņēmējdarbības veicināšanai, kas jaunās valdības deklarācijā ticis izdarīts, un tagad tiek gaidīti reāli darbi. “Ilgstoši runājam par to, ka Latvijas uzņēmumi nav konkurētspējīgi augsto nodokļu un darbaspēku izmaksu, tostarp darba nespējas lapu, dēļ. Būtisks uzlabojums bija 0% likmes ieviešana reinvestētajai peļņai. Kā pareizs vērtējams ceļš uz darbaspēku nodokļu likmju samazinājumu, tādējādi uzlabojot mūsu uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā. Nākamais solis, kas jāsper – jāpilda solījumi un jāievieš atbilstošs regulējums mazajiem uzņēmumiem – tiem nepieciešama viegli saprotama un administrējama nodokļu sistēma, turklāt nodokļiem jābūt samaksājamiem. Tas ir būtiski, jo pretējā gadījumā šie uzņēmumi var nonākt ēnu ekonomikas segmentā, turklāt, kā liecina citu Eiropas valstu statistika, tieši mazo uzņēmumu skaits ir vislielākais, un tie balsta ekonomiku,” piebilst LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška.
ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis regulāri tiekas ar uzņēmējiem, un arī diskusijā paustie viedokļi viņam nav sveši. “Šobrīd politikā tupina valdīt tendence, ka lēmumi tiek pieņemti bez iedziļināšanās konkrētā problemātikā, tikai ar ciparu bīdīšanu Exel tabulās. Ir jāmazina birokrātija un jāpārskata imigrācijas politika, lai tā ļautu piesaistīt trūkstošo darbaspēku no trešajām valstīm, taču pašreizējais politiskais salikums to neļauj realizēt,” skaidroja V. Valainis. Viņš arī kritizēja, ka pašreizējā varas tendence mērķēta uz samazināšanu un likvidēšanu, nevis sistēmiskām izmaiņām, kas būtu sarežģītāks, bet krietni efektīvāks ceļš.
Diskusijas dalībniekiem – uzņēmējiem bija virkne jautājumu un ierosinājumu, piemēram, tika norādīts uz to, ka spēkā esošais regulējums par iepirkumiem ar zemāko cenu ne tikai nereti noved pie nekvalitatīva iznākuma, bet arī atbalsta ēnu ekonomiku. Tika atgādināta arī komercbanku noraidošā attieksme kreditēšanas jautājumus, kas kavē uzņēmumu attīstību.
Plānots, ka diskusijas ar Saeimā ievēlētajiem politiķiem turpināsies visā Zemgalē, un to mērķis ir dot politiķiem ierosmi aktīvāk darboties uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, jo tas ne tikai sekmēs valsts ekonomisko attīstību, bet arī uzlabos iedzīvotāju dzīves līmeni.
