“Piekrītu Vācijas kanclera vērtējumam, ka šobrīd atrodamies vēsturiskā pagrieziena punktā (Zeitenwende). Krievija pārkārto savu ekonomiku ilgstošam karam. Šobrīd ir svarīgi Eiropā, Vācijā, Latvijā palielināt aizsardzības industrijas ražošanas jaudu un turpināt atbalsta sniegšanu Ukrainai,” uzsver K. Kariņš, piebilstot, ka Eiropai ir jābūt ne tikai ekonomiski, bet arī militāri spēcīgai.
“Ukraiņi, ziedojot savas dzīvības, cīnās par mūsu kopīgām vērtībām. Putina vadībā Krievija vēlas panākt, ka brīvības vietā valda apspiešana, demokrātijas vietā – autokrātija, bet likuma varas vietā – brutāls spēks. Mūsu interesēs ir darīt visu, lai apturētu Krievijas militāro agresiju un turpinātu sniegt atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik nepieciešams,” pauda Ministru prezidents. K. Kariņš uzsver, ka visas Eiropas izaicinājums ir izturēt kopā ar Ukrainu kara grūtības un atbalstīt tās eiroatlantiskos centienus.
Ministru prezidents pauda, ka Baltijas valstīm nozīmīgs būs šovasar gaidāmais NATO samits Viļņā, līdz kuram jāpanāk progress NATO samita Madridē pieņemto lēmumu īstenošanā par NATO klātbūtnes stiprināšanu Austrumu flangā. K. Kariņš pateicās O. Šolcam par Vācijas ieguldījumu, nodrošinot NATO spēku ietvarnācijas pienākumus Lietuvā, tādejādi stiprinot visu Baltijas valstu aizsardzības spējas.
Ministru prezidents sarunā ar Vācijas kancleru uzsvēra arī nepieciešamību par Starptautiska kara tribunāla izveidi Krievijas īstenoto kara un agresijas noziegumu izmeklēšanai un vainīgo tiesāšanai. “Krievija ir jāsauc pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem,” pauda K. Kariņš.
Latvijas un Vācijas valdību vadītāji arī pārrunāja ekonomiskās sadarbības iespējas. Ministru prezidents norādīja, ka redz plašas sadarbības iespējas starp Latvijas un Vācijas enerģētikas uzņēmumiem atjaunojamo energoresursu attīstības jomā, kā arī digitālās un militārās industrijas jomā.
Tikšanās laikā ar Vācijas vicekancleru un ekonomikas un klimata aizsardzības ministru Robertu Hābeku (Robert Habeck) Ministru prezidents pārrunāja Eiropas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu, atsakoties no Krievijas energoresursiem, kā arī turpmākos soļus, attīstot atjaunojamo energoresursu jaudas. K. Kariņš pauda, ka Latvijai un Vācijai pastāv labas sadarbības iespējas, īpaši vēja enerģijā, ūdeņraža ražošanā un starpsavienojumu veidošanā.
Ministru prezidents vizītes laikā Berlīnē tikās ar Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības (CDU) vadītāju Frīdrihu Mercu (Friedrich Merz). K. Kariņš un F. Mercs bija vienisprātis, ka šobrīd vissvarīgākais uzdevums Eiropai ir atbalsta sniegšana Ukrainai.
Šodien, uzrunājot Vācijas uzņēmējus Vācijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas (BVMW) gada forumā, Ministru prezidents uzsvēra, ka visas Eiropas interesēs ir atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas militāro agresiju, tādēļ nepieciešams attīstīt aizsardzības industrijas ražošanas jaudu. K. Kariņš pauda, ka Eiropas ekonomiskās attīstības turpmākajam pamatam ir jābūt enerģētiskai neatkarībai, digitalizācijai un Eiropas Savienības iekšējā tirgus stiprināšanai. Ministru prezidents norādīja uz sadarbības potenciālu starp Latvijas un Vācijas uzņēmumiem un aicināja Vācijas uzņēmumus investēt Latvijas tautsaimniecībā. BVMW gada forums pulcē vairāk nekā 3000 dalībniekus.
