Swedbank dati rāda, ka A klases dzīvoklim, kas ir ar visaugstāko energoefektivitāti, vidēji aizņemas 115 000 eiro, bet mājoklim, kas nav energoefektīvs, vidējā aizņēmuma summa ir 99 000 eiro. Zīmīgi, ka energoefektīvus īpašums pērk ar nedaudz mazāku platību – no 56 līdz 75 kvadrātmetriem, kamēr zemākas energoefektivitātes klases īpašumus līdz 100 kvadrātmetru platībā. Šos īpašumus visbiežāk var atļauties mājsaimniecības, kuru ienākumi pārsniedz 3000 eiro uz ģimeni.
“Neskatoties uz milzīgo nenoteiktību, kā arī vairākkārtējo Eiropas Centrālās bankas aizdevuma likmju celšanu, kreditēšana mājokļu iegādei vai celtniecībai ir sekmīgi turpinājusies. Kopējais izsniegto hipotekāro aizdevumu apjoms privātpersonām pērn tikai par trim procentpunktiem atpaliek no 2021. gada rādītāja, kas esošajos apstākļos vērtējams kā ļoti labs rādītājs. Redzam, ka vēlme iegādāties savu īpašumu ar augšupejošu tendenci turpinās arī šogad, jo pieteikumu skaits kredītiem pirmajos mēnešos ir būtiski lielāks, nekā pērnā gada nogalē,” norāda Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs.
Pieaug interese par privātmājām
Apskatot aizdevumus pēc īpašuma veida, redzams, ka pēdējo gadu laikā pakāpeniski mazinās dzīvokļu, bet pieaug privātmāju popularitāte. Tiesa, dzīvokļu iegādes darījumi aizvien veido lielāko daļu – 73% – no kopējā apjoma, bet privātmāju – 26%, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk, nekā 2019. gada nogalē.
“Salīdzinot privātmāju un dzīvokļu iegādes darījumus, secināms, ka aizvien vairāk aizņēmēju izšķiras par labu privātmājas celtniecībai. 39% no hipotekāro kredītu portfelī esošajām privātmājām ir pavisam jaunas – uzceltas dažu pēdējo gadu laikā. Vēl 27% ir uzbūvētas no 2000. gada līdz 2020. gadam, un tikai trešdaļa no pērn iegādātajām privātmājām ir vecākas par 2000. gadu. Savukārt dzīvokļu tirgū ir pretēja aina – divas trešdaļas no dzīvokļiem, kuru iegādei esam piešķīruši aizdevumus, atrodas mājās, kas būvētas pirms 2000. gada. Tiesa, pēdējā gada laikā ir pieaudzis arī dzīvokļu skaits jaunajās mājās, un jāuzsver, ka 70% no visiem pirmreizējā tirgus īpašumiem ir ar A klases energoefektivitāti,” stāsta Normunds Dūcis.
Visvairāk īpašumu pērk Pierīgā
Visvairāk – 51% – no hipotekāro kredītu kopapjoma pērn izsniegts nekustamo īpašumu iegādei un būvniecībai Rīgā. Seko Pierīgas reģions (27%), kura popularitāte gada laikā ir jūtami pieaugusi (+ trīs procentpunkti). Savukārt galvaspilsētas dominance aizņēmumu apjoma ziņā ir samazinājusies par diviem procentpunktiem. Salīdzinot vidējās aizdevumu summas, līderpozīcijās ir Pierīgas reģions ar 105 tūkstošiem eiro, kam seko Rīgas pilsēta (75 tūkstoši eiro) un Zemgales novads (64 tūkstoši eiro).
Zīmīgi, ka trešdaļa no visiem aizņēmējiem hipotekāro kredītu ir ņēmuši kopā ar līdzaizņēmēju, bet vidējie aizņēmēju ienākumi sasniedz 2275 eiro mēnesī (iekļaujot līdzaizņēmēja ienākumus). 46% aizņēmēju ikmēneša ienākumi pārsniedz 2000 eiro. Interesanti, ka par 14 procentpunktiem pērn ir pieaudzis to aizņēmēju skaits, kuru ienākumi pārsniedz 3000 eiro mēnesī. Kopumā šādu aizņēmēju pērn bija 20% no visiem hipotekāro kredītu saņēmējiem.
