Inflācijas virzītāji šī brīža ģeopolitiskajā situācijā saglabājas nemainīgi. Pagājušajā mēnesī lielāko daļu cenu pieauguma veidoja ar mājokli saistītas cenas, kas gada griezumā reģistrēja pieaugumu 52,4% apmērā. Ar jūliju stājās spēkā valdības atbalsts gāzes cenu pieaugumam, kura piemērošana notiek ar laika nobīdi. Atbalsta ietekmē gāzes cenu līmenis samazinājies par 16,9% mēneša griezumā. Gada griezumā reģistrēts pieaugums 108% apmērā. Ietekme uz kopējo inflāciju valsts atbalsta instrumentiem augustā bijusi niecīga. Straujais jūlija tarifu kāpums bija šokējošs daudziem iedzīvotājiem un pārbaudījumi nav beigušies. Latvija Gāze, iespējams, lūgs regulatoram atļauju paaugstināt tarifu. Ja regulators to apstiprinās, tarifa kāpumu šogad pieredzēsim biežāk nekā ierastās divas reizes gadā un rudenī saņemsim vēl lielākus rēķinus. Jūlijā spēkā stājušies tarifi neatspoguļo biržā redzamo dabasgāzes cenu, tādēļ, iespējams, ka tarifu celšana rudenī iecenos daļu no janvārī gaidāmā pieauguma. Tā rezultātā, iedzīvotāju brīvo līdzekļu apjoms samazināsies straujāk, bet inflācijai tas būs papildus augšup vērsts spiediens.
Elektrības cena NordPool biržā augustā sasniedza jaunu rekordu. Augstās elektrības cenas biržā caur fiksētajiem tarifiem iedzīvotāju rēķinos atspoguļosies pakāpeniski. Pagājušajā mēnesī elektrības cena Latvijā gada griezumā pieauga par 100,4%. Siltumenerģijas cena reģistrēja kāpumu par 59,9%, pieaugot tarifiem, tai skaitā Rīgā. Sākot ar oktobri, valdības atbalsts nedaudz apslāpēs, bet neapturēs siltumenerģijas cenu pieaugumu, ieskaitot ieplānoto straujo Rīgas Siltuma tarifa kāpumu oktobrī. Komunālos rēķinus uz augšu virzīs arī oktobrī gaidāmais pieaugums Rīgas Ūdens tarifos.
Enerģētikas krīze milst arvien lielāka visā Eiropā. Krievija gāzes piegādes Eiropai arvien vairāk izmanto kā ieroci, lai panāktu to, ka Rietumu līderi atceltu Krievijai uzliktās sankcijas. Gāzes padeves neatjaunošana caur Nordstream1 gāzesvadu vēl vairāk liek Eiropas valdībām paļauties uz citiem gāzes piegādes avotiem ziemai, kas ir ierobežoti. Šo piektdien Eiropas līmenī norisināsies par enerģētiku atbildīgo ministru tikšanās, kur tiks apspriesti risinājumi augsto gāzes un elektroenerģijas cenu ierobežošanai.
Augošie komunālo maksājumu tarifi signalizē, ka ziema būs grūta pilnīgi visiem. Grūtības līmenis būs atkarīgs no tā, cik atbilstošs un liels būs valdības atbalsts vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Šī brīža atbalsta instrumenti, visticamāk, nav pietiekami, it īpaši pašvaldībās, kur tarifi pieauguši vairākas reizes. Tomēr joprojām ir svarīgi atbalstu, cik vien iespējams mērķēt tiem, kam tas visvairāk ir nepieciešams. Pārlieku plašs atbalsts nozīmētu lēnāku inflācijas atkāpšanos, jo tiktu slāpēti cenu signāli, kas liek ierobežot pieprasījumu.
Arī patēriņa groza lielākā kategorija turpina cenu kāpumu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, augustā pārtikas produktu cenas pieauga par 26%, bet mēneša griezumā reģistrēts pieaugums par 1%. Visbūtiskāk cenas augušas maizei un graudaugiem (+33,6%) piena produktiem un olām (34,3%), un gaļas izstrādājumiem (+18%). Pasaules pārtikas cenu indekss mēneša griezumā reģistrējis kritumu piekto mēnesi pēc kārtas, bet Latvijā to pagaidām vēl neredzam. Būtisks iemesls graudu cenu kritumam pasaulē mēneša griezumā, kas ietekmēja arī kopējo pārtikas cenu lejupslīdi, bija graudu eksporta atjaunošanās no Ukrainas.
Ar transportu saistītās izmaksas augustā pieauga par 23,4%. Degvielas cenas gada griezumā pieauga par 40,5%, bet mēneša griezumā samazinājās par 6,8%. Nelielais atslābums seko pasaules naftas cenām, kas gada griezumā pieauga par 38%, taču mēneša griezumā reģistrēja kritumu 7% apmērā. Lejupejošā tendence pasaules naftas cenās turpinās arī septembrī. Pasaules naftas cenu uz leju virzījušas pieaugošās bažas par gaidāmo recesiju visā pasaulē.
Mēs prognozējam, ka inflācija Latvijā ir tuvu augstākajam punktam, taču turpmākajos mēnešos joprojām saglabāsies ap 20%. Cenu kāpums šogad vidēji būs ap 17,5%, savukārt nākamajā gadā tas samazināsies līdz 7,5%.
