Rezolūcijā, ar ko atzīmē pirmo gadadienu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, EP deputāti stingri nosoda Maskavas agresiju un atkārtoti apliecina savu nelokāmo solidaritāti ar Ukrainas tautu un vadību.
Viņi apliecina savu atbalstu militārās palīdzības sniegšanai Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un aicina nopietni apsvērt iespēju piegādāt Kijevai Rietumu kaujas lidmašīnas un helikopterus, atbilstīgas raķešu sistēmas un būtiski palielināt munīcijas piegādes. Militārais atbalsts vajadzīgs, lai Ukraina varētu ne tikai aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, bet arī spētu atgūt pilnīgu kontroli pār visu savu starptautiski atzīto teritoriju, uzsver deputāti.
Plašākas sankcijas un Krievijas aktīvu konfiskācija Ukrainas atjaunošanai
Rezolūcijā ES dalībvalstis tiek aicinātas līdz februāra beigām pieņemt desmito sankciju paketi pret Krieviju un tās sabiedrotajiem un būtiski paplašināt sankciju darbības jomu. Parlaments arī mudina Eiropas Savienību, dalībvalstis un to sabiedrotos uzlabot spēkā esošo sankciju efektivitāti un veikt steidzamus pasākumus, lai bloķētu jebkādus mēģinājumus apiet ierobežojošos pasākumus.
Raugoties nākotnē, deputāti pieprasa līdz galam ieviest tiesisko režīmu, kas ļautu konfiscēt ES iesaldētos Krievijas aktīvus. Pēc tam šie aktīvi būtu jāizmanto Ukrainas atjaunošanai un kompensācijām Krievijas agresijas upuriem. Viņi arī uzsver, ka, karam beidzoties, Krievijai būtu jāmaksā reparācijas, lai tā varētu sniegt būtisku ieguldījumu Ukrainas atjaunošanā.
Jāveic darbs, lai sāktu ES iestāšanās sarunas ar Ukrainu
Parlaments arī uzsver, ka Krievijas agresijas karš ir būtiski mainījis ģeopolitisko situāciju Eiropā un "tāpēc ES ir jāpieņem nestandarta, drosmīgi un visaptveroši lēmumi politikas, drošības un finanšu jomā". Šajā kontekstā deputāti atkārtoti pauž atbalstu Eiropadomes pagājušās vasaras lēmumam piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu. Viņi aicina Ukrainu, Komisiju un Padomi strādāt, lai šogad sāktu pievienošanās sarunas, un vienlaikus uzsver, ka pievienošanās ES joprojām ir uz nopelniem balstīts process, kurā tiek ievērotas attiecīgās procedūras un nosacījumi.
Rezolūciju pieņēma ar 444 balsīm par, 26 pret un 37 atturoties.
Tā pilnā apjomā izlasāma šeit (16.02.2023.)
Plenārsesijas debates ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, ES ārpolitikas vadītāju Žuzepu Borelu un Padomes prezidentvalsts Zviedrijas pārstāvjiem - ieraksts (15.02.2023.)
