Uzrunājot medijus, E. Levits sacīja:
“Ar Polijas prezidentu tiekamies bieži, taču šī ir īpaša vizīte, jo tā notiek ģeopolitiskajos apstākļos, kas kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir radikāli mainījušies.
Latviju un Poliju vieno vēsturiskas saites. Polija lielā mērā ir ietekmējusi Latvijas valstiskuma rašanos 1918./1920. gadā. Polija palīdzēja atbrīvot Latgali un otro lielāko Latvijas pilsētu – Daugavpili. Taču Polijas saknes Latvijas kultūrā un sabiedrībā ir daudz dziļākas un pieder pie latviešu nācijas vēsturiskā mantojuma.
Mēs, latviešu un poļu tautas, 1980. gadu beigās/1990. gadu sākumā kopā atguvām brīvību, kopā iestājāmies Eiropas Savienībā un NATO. Šis kopīgais ceļš mūs ir saliedējis, tāpēc mums ir līdzīgi vai pat vienādi uzskati visos svarīgākajos Eiropas un pasaules jautājumos.
Mums vienmēr ir līdzīga izpratne arī par drošības jautājumiem, un šodien mūsu sarunā drošība bija galvenais temats.
Mēs runājām par to, kā varam turpināt palīdzēt Ukrainai cīņā par valstiskumu, neatkarību un brīvību, jo vienlaikus ukraiņi cīnās arī par mums – par Latviju, par Poliju, par Eiropu un par visu Rietumu pasauli. Tas mums liek darīt visu iespējamo, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt šo cīņu.
Karš ir ieildzis tādēļ, ka Krievijas aprēķins dažās dienās vai nedēļās uzvarēt Ukrainu ir izgāzies. Tas ir ieildzis līdz ar Ukrainas tautas varonību un atbalstu, ko sniedz Latvija, Polija un visas pārējās brīvās valstis. Palīdzība ir jāturpina.
Bijām vienisprātis, ka ir nepieciešams saukt pie atbildības tos, kuri šo karu ir izraisījuši. Vienojāmies, ka Polija un Latvija starptautiskajos forumos virzīs ideju par starptautiska tribunāla izveidošanu agresijas nozieguma izmeklēšanai. Iespējams, ANO paspārnē, taču iespējami arī citi varianti.
Tāpat mēs vienojāmies par to, ka ir kopīgi jāstrādā, lai iesaldētos Krievijas aktīvus varētu novirzīt Ukrainas atjaunošanai.
Pārrunājām, kā mūsu reģionā stiprināt infrastruktūras attīstību. Projekts Rail Baltica ir viens no stratēģiskajiem projektiem, kam ir ne tikai ekonomiska nozīme, bet arī militāri stratēģiska nozīme. Tieši pašreizējā situācijā šī nozīme pieaug, tādēļ mēs darām visu iespējamo, lai attīstītu Rail Baltica projektu. Rail Baltica gan ir tikai viena daļa no lielākas infrastruktūras stratēģijas attīstības, proti, no Ziemeļu–Dienvidu virziena nostiprināšanas Trīs jūru iniciatīvas valstu kontekstā.
Tā kā Polijas prezidents ir viens no Trīs jūru iniciatīvas ierosinātājiem, mēs runājām, ka abi turpināsim sekot līdzi tam, lai šī iniciatīva attīstītos tālāk.
Latvija ļoti augsti novērtē poļu kopienas aktivitātes Latvijā. Šodien parakstītā Latvijas–Polijas izglītības un kultūras sadarbības programma apstiprina arī poļu skolu turpmāko darbību Latvijā. Poļu kopiena ir ļoti aktīva Latvijas mazākumtautību kopiena, tā ir lojāla Latvijai un integrēta mūsu valstī, vienlaikus saglabājot savu kulturālo identitāti un saites ar Poliju.
Mēs – Polija, Latvija, Lietuva un Igaunija – kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā lielā mērā esam virzījušas un veidojušas Eiropas Savienības un NATO darba kārtību, jo mēs, domāju, vislabāk saprotam, kurā pusē ir taisnība.”
