Plkst. 12.00 Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants L. Kalniņš piedalīsies Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņas brīdī Mārupes novada Antiņu kapsētā.
Plkst. 15.00 aizsardzības ministre I. Mūrniece apmeklēs vēsturnieka, atvaļinātā pulkveža Jāņa Hartmaņa sastādītās grāmatas “Latviešu strēlnieku saraksts” atvēršanu Ziemassvētku kauju muzejā, kā arī piedalīsies Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 52. kaujas atbalsta bataljona jauno zemessargu zvēresta došanās ceremonijā, kas notiks pie Ziemassvētku kauju muzeja.
Plkst. 16.00 sāksies lāpu gājiens no Ziemassvētku kauju muzeja uz Ložmetējkalnu.
Savukārt plkst. 17.30 aizsardzības ministre I. Mūrniece un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants L. Kalniņš apmeklēs atceres pasākumu Ložmetējkalnā, lai, noliekot ziedus, godinātu Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu.
Tāpat I. Mūrniece Ložmetējkalnā tiksies ar skautiem un gaidām, kuri piedalās ikgadējā ziemas nometnē “Baltais vilks”, apgūstot prasmes rīcībai dažādās krīzes situācijās un dzīvošanai ārā ziemas apstākļos. Skautu un gaidu ziemas nometnes “Baltais vilks” norisi atbalsta Nacionālie bruņotie spēki ar transportu un materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī organizējot izglītojošas aktivitātes.
Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki. Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam.
Šajās kaujās krita daudz strēlnieku, taču vienlaikus tās cēla tautas nacionālo pašapziņu un apliecināja latviešu spēju aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību.
Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.
