Paredzēti jauni pasākumi Pašvaldību likumā, grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, nosakot pienākumu pieņemt nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli privātajiem e-pakalpojumu sniedzējiem, kā arī grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, paredzot e-adreses lietošanu juridiskām personām par obligātu.
Pašvaldību likums no 1.janvāra paredz jaunus pasākumus ar mērķi veicināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā un pašvaldības sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī pašvaldības darbības atklātumu. Noteikti arī jauni sabiedrības līdzdalības rīki – kolektīvais iesniegums, ko varēs iesniegt iedzīvotāji, kas sasnieguši 16 gadu vecumu un iedzīvotāju padome – konsultatīva institūcija, kuras kompetenci un izveidi nosaka pati pašvaldība padomes nolikumā, ievērojot, ka kandidātus darbam padomē izvirza un ievēlē pašvaldības iedzīvotāji. Likumā iekļauts arī līdzdalības budžets, kas ļaus iedzīvotājiem lemt par pašvaldības budžeta izlietojumu noteiktas summas apmērā. Tāpat likums vairs neparedzēs pašvaldībai pirmpirkuma tiesības gadījumā, kad pašvaldības teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums.
No 1.janvāra stājas spēkā grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas nosaka obligātu e-adreses lietošanu juridiskām personām saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm. E-adrese juridiskām personām – komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, nevalstiskajām organizācijām – nodrošina ne tikai iespēju jebkurā laikā un vietā sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī pieteikt virkni dažādu pakalpojumu, reģistrēt uzņēmumu, pieprasīt un saņemt saimnieciskajai darbībai nepieciešamās licences un atļaujas, nosūtīt iesniegumus un rēķinus, veikt darījumus, saņemt iestāžu lēmumu izrakstus, saņemt informāciju par nekustamā īpašuma nodokli un īstenot citas ar nekustamo īpašumu saistītas darbības utt. Informācija par e-adreses izveidošanu un lietošanu pieejama mana.latvija.lv.
Ar 1.februāri stāsies spēkā grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā. Tas nosaka privāto e-pakalpojumu sniedzējiem pienākumu pieņemt nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli (eID karte un eParaksts mobile) e-pakalpojumu pieprasīšanai un saņemšanai, kas iedzīvotājiem sniedz iespēju paļauties uz vienota, droša, visiem pieejama risinājuma izmantošanu identitātes apliecināšanai digitālajā vidē. Privātā sektora dalībnieki ir aktīvi strādājuši, lai noteiktajā termiņā ieviestu piekļuvi saviem pakalpojumiem, piemēram, internetbankām, telekomunikācijas un elektrības līgumu pārvaldībai un rēķinu apmaksai, piekļuvei veselības izmeklējumu datiem, veselības aprūpes iestāžu pakalpojumiem utt. No 2023.gada vairākas tīmekļvietnes, piemēram, E-veselība un tieslietu portāls E-lieta, būs pieejamas tikai ar drošajiem identifikācijas rīkiem.
Tāpat eID karti valsts un pašvaldību iestādēm ir iespēja izmantot savu klātienes pakalpojumu sniegšanai, identificējot lietotāju elektroniski, piemēram, eID karte ļaus fiziskām personām saņemt tām pienākošos braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskā transporta reģionālajos maršrutos. Šī funkcionalitāte nodrošina iespēju pakalpojumu sniedzējam nolasīt eID kartes turētāja identifikatoru, lai izmantotu valsts un pašvaldību pakalpojumu ērtākai un ātrākai saņemšanai.
No 2023.gada 1.maija personas apliecība (eID karte) būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. eID karte 2023.gadā kļūs par universālu atslēgu piekļuvei valsts pārvaldes un privātā sektora pakalpojumiem.
