Vislielāko siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu Latvijā rada enerģētikas sektors, kas vidēji gadā emitē 6 milj. tonnu CO2 ekvivalenta jeb 60 %–70 % no visa radītā piesārņojuma. Lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu veido oglekļa dioksīds (CO2), kas galvenokārt rodas fosilā kurināmā (naftas produkti, ogles, dabasgāze u.c.) sadedzināšanas procesā. 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu CO2 emisijas samazinājās par 1,44 milj. tonnu jeb 15 %.
CO2 intensitāte Latvijā turpina pakāpeniski samazināties, un 2020. gadā bija par 8,7 % mazāka nekā 2019. gadā. Pēdējos 10 gados CO2 intensitāte samazinājusies par 40 %. Transporta sektorā radītās emisijas 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās par 6,1 %.
CO2, CH4 un N2O emisiju intensitāte Latvijā; 2010–2020
(grami CO2 ekvivalenta uz eiro, faktiskajās cenās)
Vidējā ES CO2 emisiju kvotas cena 2021. gadā bija 2,2 reizes lielāka nekā gadu iepriekš
2021. gadā vidējā Eiropas Savienības CO2 emisiju kvotas cena Eiropas enerģijas biržā bija 54,13 eiro par tonnu CO2 ekvivalenta, bet 2020. gadā tā bija 2,2 reizes mazāka – 24,37 eiro. Kopš 2017. gada cena pieauga 9,3 reizes no 5,80 līdz 54,13 eiro par tonnu CO2 ekvivalenta.
Latvijas enerģētikas atkarība 2020. gadā bija 45,5 %
Enerģētikas atkarība Latvijā 2020. gadā bija 45,5 %, un gada laikā tā palielinājās par 1,6 procentpunktiem. Starp Baltijas valstīm visaugstākā enerģētikas atkarība ir Lietuvai – 2020. gadā 74,9 %, bet Igaunijā – 10,5 %. Enerģētikas atkarības rādītājs procentos parāda, cik liels energoresursu īpatsvars ir jāimportē, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc energoresursiem valstī.
2022. gada pirmajā pusē krasi pieauga dabasgāzes cena mājsaimniecībām
2022. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu dabasgāzes vidējā cena ar nodokļiem pieauga par 23,8 eiro jeb divas reizes no 23,4 līdz 47,2 eiro par GJ mājsaimniecībām, kas patērē ne vairāk kā 20 GJ gadā. Mājsaimniecībām, kas patērē vairāk par 20 GJ gadā, cena par GJ palielinājās par 8,5 eiro, sasniedzot 20,5 eiro ar nodokļiem.
Dabasgāzes vidējās cenas mājsaimniecībām: OSP datubāze ENC020
Latvijā ir Baltijas valstīs visaugstākā elektroenerģijas cena vidēja izmēra mājsaimniecībām
2021. gadā Latvijā elektroenerģijas vidējā cena vidēja izmēra mājsaimniecībām bija 0,1645 eiro par kilovatstundu, kam sekoja Igaunija ar 0,1632 un Lietuva ar 0,1413 eiro par kilovatstundu. Savukārt vidēja izmēra galalietotājiem, kas nav mājsaimniecības, cena bija viszemākā starp Baltijas valstīm jeb 0,143 eiro par kilovatstundu.
Elektroenerģijas vidējās cenas mājsaimniecībām: OSP datubāze ENC040
Pēdējos 10 gados no atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā Latvijā ir visaugstākais Baltijas valstīs, un 2020. gadā Latvijā tas bija 42,1 %, pārsniedzot nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķa vērtību 40 %1.
Latvijā gandrīz pusi no kopējās valstī saražotās siltumenerģijas iegūst Rīgā, bet reģionos saražo līdzīgus siltumenerģijas daudzumus. Taču pēc patērētā kurināmā veida Rīgā lielāko daļu jeb 62,7 % veido fosilie kurināmie. Savukārt Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē vidēji 88 % no izmantotā kurināmā ir atjaunīgie energoresursi. Latgalē siltumenerģijas ražošanā izmanto gandrīz vienādu proporciju no fosiliem un atjaunīgiem energoresursiem, attiecīgi 44,9 % un 55,1 %.
Saražotās siltumenerģijas īpatsvars pēc patērētā kurināmā reģionos, novados un valstspilsētās: OSP datubāze ENB200
Publikācijā “Latvijas vide skaitļos 2021.gadā: klimata pārmaiņas, dabas resursi un vides kvalitāte” apkopota statistika par piesārņojošo vielu emisijām no stacionārajiem piesārņojuma avotiem, vides kvalitāti, sadzīves un bīstamajiem atkritumiem, gaisa emisiju un materiālu plūsmas kontiem2 , kā arī vides investīciju izlietojumu un kārtējām izmaksām dabas resursu un apkārtējās vides aizsardzībai. Krājumā apkopota informācija par būtiskākajiem datiem enerģētikā salīdzinājumā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
1Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2020.- 2030.gadam https://www.em.gov.lv/lv/nacionalais-energetikas-un-klimata-plans
2Gaisa emisiju kontos reģistrē valstu tautsaimniecību radītās emisijas gaisā sadalījumā pa tām saimniecisko darbību nozarēm, kuras ir radījušas emisijas, ietverot gan nozaru ražošanu, gan patēriņu. Materiālu plūsmu kontos ietver visus cietos, gāzveida un šķidros materiālus (izejvielas, neapstrādāti un apstrādāti materiāli, atliekas u.c. materiāli, izņemot gaisa un ūdens plūsmas), kuriem ir ekonomiskā vērtība un kuri tiek izmantoti valstu ekonomikā. Materiālu plūsmas mēra masas vienībās gadā.
