“Vēl vienam nekustamajam īpašumam, ko VNĪ pārņēma kā bezmantinieka mantu, ir gaidāma jauna perspektīva. Vienlaikus mēs joprojām aicinām normatīvajos aktos paredzēt precīzu vienotas rīcības algoritmu, lai jau pie piesārņota īpašuma pārņemšanas valsts rokās būtu skaidrs, kā rīkoties un kur meklēt finanses apdraudējuma novēršanai. Pretējā gadījumā tiek patērēts daudz resursu, lai ar citām valsts un pašvaldību iestādēm vienotos par darāmajiem darbiem,” uzsver Vārna.
Bīstamo atkritumu izvešana un likvidēšana no nekustamā īpašuma Felicianovā VNĪ izmaksāja 41,9 tūkstošus eiro (bez PVN). Īpašuma sakārtošanai izmantoti līdzekļi no Finanšu ministrijas valdījumā esošu nekustamo īpašumu atsavināšanas ieņēmumiem. Īpašuma kadastrālā vērtība ir 13,9 tūkstoši eiro.
Likvidētajam krāsu un laku ražotājam AS “EMFEL” piederošo nekustamo īpašumu – zemi 0,88 ha platībā ar divām ēkām – VNĪ kā bezmantinieka mantu pārņēma 2022.gada jūnijā. Īpašums ar tajā esošajiem bīstamajiem atkritumiem – krāsu ražošanai nederīgajām izejvielām – valsts uzskaitē ir jau kopš 2019.gada decembra.
Sakārtotais nekustamais īpašums tiks atsavināts. Tiesa, VNĪ speciālistu aplēses liecina, ka iespējas pilnībā atgūt tā sakārtošanā ieguldītos līdzekļus ir niecīga.
Diskusijas par to, kā efektīvāk risināt situācijas, kad valstij nākas pārņemt bezmantinieka īpašumus, kuros tiek konstatēts apkārtējai videi un cilvēku veselībai bīstams piesārņojums, ilgst jau vairākus gadus, atgādina VNĪ valdes loceklis.
Pēc VNĪ iepriekš iesniegtiem priekšlikumiem jau 2021.gadā ir veikti grozījumi MK noteikumos “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā”. Saskaņā ar tiem, pārņemot bez atlīdzības nekustamo īpašumu, ja tajā konstatē atkritumus, kas rada vai var radīt kaitējumu vai apdraudējumu videi vai cilvēka dzīvībai vai veselībai, iestāde, kas pārņem nekustamo īpašumu, par konstatēto faktu informē Valsts policiju un Valsts vides dienestu turpmākai rīcībai.
Tāpat VNĪ piedalās starpinstitūciju darba grupā, kas izveidota konceptuālā ziņojuma izstrādei par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem, kuri skar valstij piekritīgās mantas pārņemšanu. Lai risinātu problēmu ar bīstamajiem atkritumiem valstij piekritīgajos īpašumos, tiek izskatīti vairāki risinājumi, kas paredz gan grozījumu veikšanu vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos, gan arī preventīvu juridisku mehānismu izstrādi šādu situāciju nepieļaušanai. Taču, kamēr gala vienošanās nav panākta, ikviens šāds gadījums tiek risināts individuāli, VNĪ par veicamajiem darbiem vienojoties ar iestādēm, kas atbild par vides aizsardzību.
Kopš 2019.gada sākuma VNĪ ir nācies pārņemt un sakārtot trīs šādus nekustamos īpašumus. 2020.gadā VNĪ sakārtoja degradētu vidi Aucē, atbrīvojot to no bīstamajiem atkritumiem un degradētajām būvēm. Atkritumi radīja apdraudējumu gan īpašumam, gan tam pieguļošajai apdzīvotās teritorijas daļai, tiešā tuvumā esošām daudzdzīvokļu ēkām un mācību iestādei - skolai. Darbu veikšanai VNĪ novirzīja finansējumu 95 tūkstošus eiro no Finanšu ministrijas valdījumā esošu nekustamo īpašumu atsavināšanas 2020.gada ieņēmumiem. 2019.gadā, sadarbībā ar Valsts vides dienestu (VVD) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), VNĪ veica darbības, lai novērstu esošo vides apdraudējumu nekustamā īpašumā “Kalndīķi” Saldus pagastā, attīrot no ķīmisko vielu šķidriem bīstamiem atkritumiem, kas tika finansēts no vides nozarē paredzētā finansējuma 2019.gadā valsts budžeta apakšprogrammas “Nozares vides projekti” vairāk nekā 33 tūkstošu eiro apmērā. Arī šis nekustamais īpašums piekrita valstij pēc uzņēmuma likvidācijas.
