“Šodienas tikšanās Rīgā noritēja starp līdzīgi domājošiem partneriem un draugiem, kuras laikā pārrunājām šobrīd četras nozīmīgākās tēmas – Krievijas īstenoto karu Ukrainā, mūsu kopīgo drošību, enerģētikas politiku un infrastruktūras projekta “Rail Baltica” gaitu,” pauda K. Kariņš.
Ministru prezidents norādīja, ka Baltijas valstis vienoti iestājas par vēl stingrākām sankcijām pret Krieviju un plašāku atbalstu Ukrainai. “Mēs, trīs Baltijas valstis, esam bijušas avangardā, prasot ieviest sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Ar savu piemēru esam rādījušas sabiedrotajiem, ka Ukrainai nepieciešams sniegt vēl plašāku atbalstu,” uzsvēra K. Kariņš, norādot, ka kopīgais mērķis ir lauzt Krievijas imperiālistisko domāšanu un tieksmes, panākot, ka Ukraina gūst uzvaru karā.
Tāpat trīs Baltijas premjerministri pārrunāja reģionālo drošības situāciju un bija vienisprātis, ka ir jāturpina aizsardzības finansējuma kāpināšana līdz 3% no IKP un NATO Madrides samita lēmumu iedzīvināšana, palielinot NATO spēku klātbūtni līdz brigādes līmenim katrā valstī. Tāpat jāturpina sadarbība kopīgu bruņojuma iepirkumu organizēšanā.
Pārrunājot enerģētikas politikas jautājumus, Baltijas valstu premjerministri bija vienisprātis, ka ir jāpilnveido enerģētikas infrastruktūra un jāpalielina enerģijas ražošanas jaudas, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tāpat tikšanās laikā tika uzsvērta nepieciešamība turpināt darbu pie Baltijas valstu elektrotīklu desinhronizācijas no Krievijas un Baltkrievijas – to plānots īstenot līdz 2025. gadam.
Jautājumā par infrastruktūras projektu “Rail Baltica” Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri uzsvēra projekta nozīmīgumu gan ekonomiskā, gan militārā jomā, tādēļ ir jāpieliek visas pūles, lai straujāk virzītos uz priekšu projekta īstenošanā.
Šodien notikusī Baltijas Ministru padome bija pēdējā sanāksme 2022. gadā, kurā prezidējošā valsts bija Latvija. 2023. gadā Baltijas Ministru padomes prezidējošā valsts būs Igaunija, kas pirmo valdības vadītāju sanāksmi plāno rīkot februārī.
