DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. novembrī, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Labklājība

Eksperti: Vecuma diskriminācija vēl joprojām relatīvi neredzama; darba tirgus transformējas

Diskriminācija uz vecuma pamata ir relatīvi neredzama ikdienas situācijās, tā ir grūti pierādāma vai paši iedzīvotāji bieži vien neapzinās, kādās situācijas tiek diskriminēti. Taču makroekonomikas procesu iespaidā darba devēji šobrīd aktīvi transformē darba tirgu, mazinot gan tiešas, gan slēptas vecuma diskriminācijas izpausmes. Tas secināts Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā ekspertu diskusijā.

Pasākums, kas notika 24. novembrī pulcēja pretdiskriminācijas ekspertus, Saldus tehnikuma audzēkņus un senjorus. Pasākuma laikā dalībnieki runāja par vecuma diskrimināciju, stereotipizāciju, kā rīkoties, ja cilvēks tiek diskriminēts uz vecuma pamata un kā sadarbība starp jauniešiem un senioriem var mazināt vecuma diskrimināciju, tās izpausmes un sekas.

Diskriminācija uz vecuma pamata ir atšķirīga attieksme pret cilvēku, ja tikai viņa vecuma dēļ pret viņu izturas citādi nekā pret pārējiem cilvēkiem līdzīgā situācijā. Šajā gadījumā vecums nozīmē noteiktu gadu skaitu vai piederību pie noteiktas vecuma grupas, vai gluži vienkārši to, ka cilvēks ir jauns vai vecs. Saskaņā ar 2019. gada Eirobarometra pētījuma par diskrimināciju Eiropas Savienībā datiem 40% respondentu no Latvijas uzskata, ka Latvijā ir izplatīta vecuma diskriminācija, uztverot, ka persona ir pārāk veca vai pārāk jauna.

“Cilvēki ir dažādi un mēdz būtiski atšķirties arī vienas vecuma grupas ietvaros, ņemot vērā ģenētiku, dzīves veidu, nodarbošanos un citus individuālos, sociālos un ekonomiskos faktorus. Ja mēs kādu vecuma grupu aplūkojam kā tādu homogēnu sociālu grupu, kuru definē tikai iepriekš minētais hronoloģiskais vecums, vienalga, vai mēs aplūkojam seniorus vai jauniešus, tas var novest pie tādiem klišejiskiem, virspusējiem un vispārinātiem maldīgiem secinājumiem,” uzsver Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste Elīna Ūsiņa. Arī diskusijas vecākie dalībnieki apstiprina, ka cilvēka iespējas un kapacitāte ir individuāla un nav vienāda visiem noteiktā vecumā.

Bieži vecuma diskriminācija tiek attaisnota ar diskriminētā pieredzes trūkumu, taču “īstenībā stāsts jau nav par pieredzi, bet par to, ka tas priekšstats, ka, ja Tu esi jauns un kombinējumā ar pieredzes rūkumu, tātad Tu esi mazāk derīgs nekā kāds, kurš ir varbūt divus, trīs vai četrus gadus pastrādājis nozarē. Un tad ir klasiskais jautājums: kā iegūt pieredzi, ja es netieku novērtēts un man netiek dota iespēja,” stāsta Vidzemes Augstskolas lektore un paaudžu pētniece Anna Broka. Šo apstiprina arī diskusijas jaunākie dalībnieki, jo katrs no viņiem vismaz vienu reizi ir juties diskriminēts vecuma dēļ.

Saskaņā ar 2019. gada Eirobarometra pētījuma par diskrimināciju Eiropas Savienībā datiem 59% respondentu no Latvijas uzskata, ka darba devējs, izvēloties starp diviem kandidātiem ar vienādām prasmēm un vienādu kvalifikāciju, dos priekšroku tam, kurš neatbilst pārāk jauna vai pārāk veca darbinieka klasifikācijai. Diskrimināciju uz vecuma pamata apstiprina arī tas, ka pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 6% no 2021. gada fiksētajiem bezdarbniekiem (60 774 cilvēku) bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, savukārt 46% vecumā no 50 un vecākiem cilvēkiem. Kopumā 2021. gadā vairāk kā puse bezdarbnieku (52%) bija tie, kas visbiežāk tiek diskriminēti vecuma rezultātā.

“Diskriminācija uz vecuma pamata ir relatīvi neredzama. Tā pastāv, bet to ir ļoti grūti identificēt un pierādīt. Taču katra situācija ir vērtējama individuāli,” dalās pieredzē E. Ūsiņa. Ja cilvēkam ir aizdomas par to, ka viņš vai viņa tika diskriminēts uz vecuma pamata jāvēršas Tiesībsarga birojā, kas palīdzēs identificēt vai diskriminācijas gadījums ir noticis un ieteiks kā rīkoties tālāk.

Labā ziņa ir, ka ne viss tiek noteikts sabiedrības un indivīdu līmenī, bet pasaulē notiek arī makroekonomiskie procesi – ekonomiskās aktivitātes attīstības līmenis, tautsaimniecības attīstības tendences, informācijas un izglītības pieejamība un darba tirgus procesi – profesionālā mobilitāte, augsti kvalificētu speciālistu trūkums, darbaspēka izmaksas, ievieš savas korekcijas. Rezultātā mainās arī darba devēju uztvere un attieksme par dažādību, un viņi pieņem darbā cilvēkus neskatoties ne uz ko. Savukārt, sadarbojoties dažādām paaudzēm, pakāpeniski mazinās stereotipi, iesakņojošies priekšstati un diskriminējoša attieksme vienam pret otru.

Pilnais pasākuma ieraksts skatāms: https://fb.watch/h1Q7PmU5Wr/

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU