DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. novembrī, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Labklājība

LBAS kategoriski iebilst, ka darba devēju problēmas tiek risinātas uz mazāk atalgoto darbinieku rēķina

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Egīlam Levitam, kurā aicina izsludināt 2022.gada 27. oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, kas paredz no 2023. gada 1. janvāra minimālo algu noteikt 620 eiro bruto līmenī.

LBAS  kategoriski nepiekrīt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) nostājai par minimālās algas paaugstināšanas atlikšanu.

Lai arī LBAS neiebilst viedoklim, ka darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir augstākais starp Baltijas valstīm un atstāj ietekmi uz vidēji un augsti atalgotu darbinieku izmaksām, ir svarīgi saprast, ka minimālā alga nosaka zemāko darba samaksas standartu darbiniekam ar pilnas slodzes darbu. Minimālās darba algas saņēmējs Latvijā darba devējam jau šobrīd izmaksā būtiski mazāk, kā citās Baltijas valstīs, attiecīgi Lietuvā izmaksā vairāk par 20% un Igaunijā - vairāk kā 40%. Neskatoties uz to, ka Latvijā ir augstākais nodokļu slogs starp Baltijas kaimiņvalstīm, 2022. gadā darbinieks, kurš saņem minimālo algu Latvijā darba devējiem izmaksā par 123,69 eiro mazāk kā Lietuvā un 256,74 eiro mazāk kā Igaunijā.

Arī pie Saeimas apstiprinātās minimālās bruto darba algas 2023. gadam - 620 eiro mēnesī  - izmaksas par darbinieku būtu par gandrīz 89 eiro zemākas kā Lietuvā un gandrīz 203 eiro mazāk kā Igaunijā, kur valdība un sociālie partneri vienošanos par minimālās algas paaugstināšanu un tās līmeni 2023. gadam jau ir panākuši. 

Lietuvā 2023. gadā minimālā alga tiks celta līdz 840 eiro un neapliekamais minimums līdz 625 eiro, savukārt Igaunijā minimālā alga tiks celta līdz 725 eiro. Neto izteiksmē Lietuvā minimālā alga 2023. gadā pieaugs līdz 633 eiro un Igaunijā - 689 eiro, kamēr Latvijā tā varētu sasniegt gandrīz 555 eiro mēnesī. Pie minētā minimālā neto algu līmeņa, iekšējā pirktspēja Latvijā, nosakot minimālo algu 620 eiro bruto līmenī, būs par 22% zemāka kā Lietuvā un 14% zemāka kā Igaunijā.

LBAS ieskatā nav pieļaujams, ka minimālās algas pieaugums tiek atlikts vēl uz gadu, jo jau šobrīd apstiprinātais minimālās algas pieaugums nodrošina tikai to, ka no Baltijas kaimiņvalstīm mēs neatpaliekam vēl vairāk kā līdz šim, gan neto algas izteiksmē, gan darbinieka izmaksu izteiksmē.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izsakoties par inflācijas ietekmi uz tautsaimniecības attīstību uzsvēra, ka: “Ir nepieciešami pasākumi iedzīvotāju ienākumu turpmākai palielināšanai, jo no šiem lēmumiem būs atkarīga mūsu valsts drošība. Būtiski, lai aug minimālā alga, neapliekamais minimums, sociālo pabalstu pamatapmērs, “bērnu nauda””.

Šobrīd noteiktā minimālā mēnešalga sastāda tikai 39% no iepriekšējā gada vidējās darba algas, kas būtiski atpaliek no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātas minimālās algas noteikšanu iekļautajām rekomendācijām par 50% līmeņa no vidējās bruto algas tautsaimniecībā noteikšanu, kas arī atbilst Latvijas valsts nostājai, kuru Saeimas deputātu izteikti pārliecinošs vairākums, kopā ar sociālajiem partneriem, izdiskutēja, pieņēma un nosūtīja Eiropas Savienības vadošajām institūcijām. Pie tam 2023. gadā minimālo darba algu nosakot 620 eiro līmenī, tā sastādīs 45% no Finanšu ministrijas prognozes par vidējo darba algu 2022. gadā - 1379 eiro. Savukārt pirmajos divos 2022. gada ceturkšņos darba samaksas mediāna jau ir sasniegusi 1078 eiro, un prognozējams, ka tās līmenis līdz gada beigām vēl turpinās kāpt. Līdz ar to, pat vadoties pēc mediānas kritērija, jeb nosakot minimālo darba algas  līmeni 60% apmērā no mediānas, tā būtu ne zemāka kā 640 eiro mēnesī. Detalizētāk salīdzinošos rādītājus var apskatīt tabulā zemāk:

Lai arī LBAS piekrīt, ka pārrunām par minimālās algas līmeņa noteikšanu būtu jānorisinās trīspusējā sociālā dialoga ietvaros Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) un tās apakšpadomju ietvaros. Tomēr LBAS ir jāizsaka vilšanās, ka jau otro gadu šis process ir ticis novilcināts gan no valsts pārvaldes, gan LDDK puses. Atbilstoši NTSP 2022.gada 16.jūnija sēdē nolemtajam, LBAS vairākkārt aicināja gan LDDK, gan ministriju pārstāvjus diskutēt par minimālās algas paaugstināšanu gan NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomē, gan Sociālās drošības apakšpadomē, kā arī NTSP. Diemžēl šis jautājums vairākkārt tika atlikts, tajā skaitā arī no LDDK puses.

Pēc ilgstošas vilcināšanās minimālās algas jautājums tika iekļauts dienas kārtībā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmē 2022.gada 21.septembrī pēc kuras nesekoja tālāks vienošanās process NTSP.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LBAS uzskata, ka ir stingri jāpārskata trīspusējās sadarbības formāta īstenošana praksē, lai tas būtu jēgpilns un produktīvs, tajā pašā laikā, ņemot vērā šobrīd neadekvāti zemo un nekonkurētspējīgo minimālās darba algas līmeni, nav pieļaujams, ka tā noteikšana tiek atlikta uz vēl vienu gadu un darba devēju problēmas tiek risinātas uz mazāk atalgoto darbinieku rēķina.

LBAS aicina Latvijas Valsts prezidentu izsludināt 2022.gada 27. oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, kas paredz no 2023. gada 1. janvāra minimālo algu noteikt 620 eiro bruto līmenī.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU