“Nekustamo īpašumu darījumu process ir sarežģīts, un tikpat sarežģītas ir arī cilvēku attiecības. Vairumam Latvijas iedzīvotāju nav ne mazākās izpratnes par to, kādas darbības ir jāveic un kam jāpievērš uzmanība, lai droši veiktu iecerēto darījumu. Tajā pašā laikā ikdienas darbā notāri novēro, ka iedzīvotāji ir ļoti pašpārliecināti: daudzi uzskata, ka ar viņu zināšanām un kompetenci pilnībā pietiek, lai pašrocīgi sagatavotu darījuma līgumu, kā to atļauj Latvijas valsts likumi, pārliecinātos par otras puses sagatavotā līguma korektumu un izsvērtu iespējamos ar darījumu saistītos riskus. Šāda pārliecība komplektā ar robiem nekustamo īpašumu darījumu procesu regulējošajos likumos ir lieliska augsne krāpšanai, ko negodprātīgas personas arī naski izmanto,” norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.
Viņš arī piebilst, ka, redzot, kā iedzīvotāji reaģē uz straujo energoresursu sadārdzinājumu (daudziem tas liek mainīt vai pārdot, piemēram, lielus, energoneefektīvus mājokļus), var prognozēt, ka šajos nervozajos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos krāpšanu skaitam darījumos ar nekustamo īpašumu ir liels potenciāls pieaugt.
Kā Notāru dienu atklāšanas pasākumā uzsvēra Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs, notārs ir privāto tiesību sargs tiem cilvēkiem, kuri iesaistās darījumos bez attiecīgām juridiskām zināšanām. Bieži vien noziedzīgus gadījumus varētu apkarot, savlaicīgi vēršoties pie notāra vai arī izmantojot digitālos risinājumus un e-pakalpojumus, kuri sniedz iespēju sekot līdzi darījumiem ar nekustamo īpašumu. Tajā pašā laikā valsts līmenī ir jāstrādā pie likuma ietvara pilnveides, lai samazinātu iespējas ļaunprātīgām personām apkrāpt iedzīvotājus.
“Precīza statistika par to, cik daudz krāpšanas gadījumu darījumos ar nekustamo īpašumu noris ik gadu, nav zināma. Tomēr ir skaidri redzams, ka noziedznieki izprot likumu vājās puses un bieži vien tās izmanto, radot situācijas, kad cilvēki zaudē īpašumus vai arī iekļūst ilgstošā tiesvedībā. Valsts pēdējo gadu laikā ir darījusi daudz, lai mazinātu krāpnieku iespējas manipulēt ar likuma robiem, piemēram, šogad tika veikti grozījumi Vekseļu likumā un vairāki likuma grozījumi šobrīd tiek gatavoti. Taču mums jāatceras, ka nav vienas burvju nūjiņas, kura atrisinās visas problēmas,” komentējot pašreizējo situāciju, pauž Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.
Notāru ieskatā Satversmē ierakstīto tiesību uz īpašumu aizsardzība šobrīd notiek pārāk nepilnīgi. Viens no sasāpējušākajiem jautājumiem, kas vairo krāpšanas upuru skaitu, ir fakts, ka likumdevējs nav radījis efektīvu regulējumu labticīga ieguvēja tiesību un zemesgrāmatu publiskās ticamības nodrošināšanai. Ir atļauts darījuma dokumentus sagatavot privāti, un šajos gadījumos nevienam valsts pusē nav uzlikts pienākums un atbildība par dokumenta saturu, tā likumības un patiesuma pārbaudi. Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes redzējumu būtu nepieciešams noteikt procedūras, kas izslēgtu galvenos riskus īpašuma tiesību aizsardzībā. Piemēram, nekustamā īpašuma iegūšanas tiesiskais pamats būtu tiesas, notāra vai citas publiskas iestādes izdots akts; atsavinātāju nepārstāvētu pilnvarnieks un tā identitāte tiktu noskaidrota, izmantojot, piemēram, biometrijas datus; no atsavinātāja īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatās pagājis zināms laiks; īpašuma iegūšanas darījums nav bijis bezatlīdzības darījums starp svešiem cilvēkiem; citi priekšnoteikumi, kas vajadzīgi īpašuma noziedzīgas iegūšanas galveno risku izslēgšanai.
Jau vēstīts, ka, lai pievērstu likumdevēju uzmanību problēmjautājumiem un aktualizētu trūkumus normatīvajā regulējumā, LZNP ir izdevusi “Krāpšanas rokasgrāmatu”, kas atspoguļo sešus patiesus krāpšanas gadījumus, parādot, cik vienkārši krāpniekiem ir apiet pašlaik spēkā esošos likumus. Tās ir reālu cilvēku īstas un patiesas ciešanas. Šī grāmata nonāks katra Saeimas deputāta rīcībā, un LZNP cer, ka deputāti rīkosies, jo likumiem ir jānovērš traģēdijas, nevis traģēdijām jānovērš likumu robi.
