Revidenti uzsver, ka būtiski ir sniegt atbalstu un nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus agrīni, kad galvenokārt ir nepieciešams darbs ar ģimeni. Tādēļ pašvaldībā ir jābūt pieejamiem universāliem sociālajiem pakalpojumiem vecāku izglītošanai un atbalstam bērnu audzināšanā un aprūpē. Vēlāk, kad uzvedības problēmas ir attīstījušās, darbam ar bērnu un viņa ģimeni ir nepieciešami daudz kompleksāki un arī dārgāki risinājumi, turklāt daudzos gadījumos uzvedības maiņa vairs nebūs iespējama.
Revīzijā konstatēts, ka “ielaistas” uzvedības problēmas pamatā risina ar sociālo darbu un psihologa konsultācijām, bet gadījumos, kad bērniem ir atkarības, ar veselības aprūpes speciālistu (psihiatru, narkologu u.c.) iesaisti un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atkarību mazināšanai, kas nav pietiekami. Ekspertu vērtējumā, efektīvākais pakalpojums, lai panāktu bērna uzvedības maiņu, ir mērķētas sociālās rehabilitācijas programmas, kurās bērna uzvedības problēmas risina kompleksi ar dažādiem pakalpojumu veidiem un iesaistot vairākus speciālistus. Tomēr šādas programmas 2020.gadā bija tikai Rīgā. Vienlaikus revidenti vērš uzmanību, ka minētie pakalpojumi bieži nesasniedz mērķi, ja bērniem nenodrošina mentora jeb atbalsta personas pakalpojumu, kas bērnu motivē risināt savas problēmas.
Tāpat revīzijā apkopota informācija par pašvaldību izstrādātajām uzvedības sociālās korekcijas programmām 2018., 2019. un 2020.gadā. Programmas ir jāizstrādā agrīni, kamēr bērns vēl nav izdarījis likumpārkāpumus, un tajās jāietver personalizēts atbalsts un pakalpojumi, kas vērsti uz bērna uzvedības problēmu cēloņu novēršanu.
Ņemot vērā, ka savlaicīgā bērna uzvedības problēmu vai to riska identificēšanā un atbalsta sniegšanā būtiska loma ir izglītības iestādēm, revidenti apkopojuši informāciju arī par atbalsta personāla pieejamību pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības iestādēs katrā pašvaldībā.
Saskaņā ar revidentu aplēsēm 2020.gadā Latvijā bija vismaz 10 tūkstoši bērnu ar uzvedības problēmām, un vairāk nekā 36 tūkstoši bērniem jau bija pierādāms uzvedības problēmu iestāšanās risks. Tomēr revīzijā konstatēts, ka pašvaldību rīcībā ir informācija tikai par nelielu daļu šo bērnu, tāpēc darbs ar tiem netika veikts vai bija uzsākts novēloti. Ja pašvaldības rīcībā nav informācijas par bērniem ar uzvedības problēmām vai to iestāšanās risku, tad likumsakarīgi tā nevar pilnvērtīgi novērtēt, kāds atbalsts šai mērķgrupai ir nepieciešams, lai attīstu to vajadzībām atbilstošus pakalpojumus.
Secinājumi pēc Valsts kontroles revīzijas par “problēmbērniem” kopumā ir skarbi: lai gan pēdējos gados atbildīgās institūcijas un arī sabiedrība apzinās, ka ir nepieciešams agrīni pamanīt izmaiņas bērna uzvedībā un iesaistīties to risināšanā, Latvijā nav skaidras sistēmas, kā palīdzēt bērniem ar uzvedības problēmām vai to iestāšanas risku, īpaši pusaudžiem, jo nav pieejami nepieciešamie atbalsta pakalpojumi.
Pēc revīzijas Labklājības ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei bērnu tiesību aizsardzības un sociālās aizsardzības jomā sniegti 14 ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir līdz 2026.gada februārim. Tā kā vairākas revīzijā konstatētās problēmas par pieejas maiņu darbā ar bērniem, kas izdarījuši likumpārkāpumus, un par atteikšanos no bērnu administratīvās sodīšanas ir risināmas tikai Tieslietu ministrijas (TM) vadībā, tad pieci priekšlikumi sniegti TM. Savukārt seši priekšlikumi, kas saistīti ar izglītības iestāžu darbu, sniegti Izglītības un zinātnes ministrijai.
Plašāka informācija
