“Transporta sektoru pēdējos gadus skārušas vairākas krīzes – vispirms Covid-19 pandēmija un tagad kara ietekme, kas liek pārplānot un pārorientēt kravu koridorus. Latvijas ostās mums tas lielā mērā ir izdevies, piesaistot jaunus kravu veidus un veidojot jaunas sadarbības formas, piemēram, cauri mūsu ostām piegādājot Polijai nepieciešamās ogles no Kolumbijas un citām tālām valstīm,” sacīja ministrs.
Tālis Linkaits norādīja, ka “Rail Baltica dzelzceļa līnija bija nepieciešama jau iepriekš, bet tagad jo īpaši, lai nodrošinātu efektīvu un ātru kravu transporta savienojamību starp Baltijas valstīm un Rietumeiropu. Šīs dzelzceļa līnijas trūkums jūtams arī pārvadājumu nodrošināšanai Ukrainas lauksaimniecības kravām. Plānojot, kā tās visefektīvāk nogādāt no Ukrainas uz Baltijas valstu ostām pa sliedēm, ceļā divas reizes jāmaina sliežu platumi, padarot šo transporta koridoru par nepietiekami efektīvu.”
Ministrs uzsvēra, ka šajā situācijā ir svarīgi Baltijas valstīm un Polijai sadarboties, meklējot ērtākos risinājumus. “Vienlaikus ar jaunā dzelzceļa izbūvi nepieciešams sakārtot arī autoceļu infrastruktūru, jo redzam, ka Via Baltica noslodze katru gadu ievērojami palielinās. Tāpēc ceru, ka tuvākajos gados izdosies šo automaģistrāli padarīt par ātrāku un drošāku transporta koridoru.”
Starptautiskajā transporta inovāciju forumā Viļņā amatpersonas vienojās par saprašanās memoranda parakstīšanu starp Dāniju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju, Poliju, Somiju, Vāciju un Zviedriju, apliecinot apņemšanos sadarboties un rast vienotu pieeju, ieviešot drošu un efektīvu datu apmaiņu loģistikas procesos kravu pārvadājumos Baltijas jūras reģionā. Tas paredz veicināt elektronisko dokumentu izmantošanu, nākotnē pilnībā pārejot uz tiem visa veida kravu pārvadājumiem.
