LTRK kompetenču padomju un komiteju sēdēs tikās ar veselības, finanšu, satiksmes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, ekonomikas, kā arī izglītības un zinātnes ministru amata kandidātiem, kuri iepazīstināja ar savu redzējumu par nākamajos četros gados veicamajiem darbiem, sasniedzamajiem mērķiem un plāniem, kā veicināt Latvijas attīstību un vairot iedzīvotāju labklājību. Sarunās ar potenciālajiem nākamās valdības veidotājiem, izkristalizējās ne tikai pārliecinošas un īstenojamas idejas, bet arī kandidātu un viņu ieceru trūkumi un citi faktori, kas nelabvēlīgi var ietekmēt veiksmīgu valdības darbību un efektīvas pārvaldes īstenošanu.
Pēc notikušajām priekšvēlēšanu diskusijām LTRK kompetenču padomju un komiteju sēdēs, galvenais secinājums – ministriem jābūt nevis runātājiem, bet pieredzējušiem vadītājiem, darītājiem un problēmu risinātājiem. Nozaru ministra amatu kandidātu diskusijās parādījās virkne pārliecinošu, pamatotu un īstenojumu ideju, taču kandidātu izpratnes līmeņi manāmi atšķiras un vērojams patiesas un padziļinātas izpratnes par konkrētas nozares attīstību trūkums. Tomēr, neskatoties uz atsevišķu kandidātu prasmi pārliecinoši runāt un sevi pasniegt, partiju iekšienē nereti trūkst intelektuālā kapacitāte dažādās nozarēs, kas skaidrojams arī ar salīdzinoši nelielo sabiedrības pārstāvību partijās. Ministra amata kandidāti nereti pievēršas tikai sev interesējošiem un vairāk pazīstamiem jautājumiem, izvairoties no nepopulārajiem un sarežģītajiem, taču tautsaimniecības attīstībai būtiskajiem. Arī redzējums par ilgtermiņa problēmsituāciju iespējamiem risinājumiem iztrūkst, novedot pie tā, ka krīzes tiek risinātas tikai brīdī, kad tās jau ir iestājušās, nevis savlaicīgi apzinot riskus tautsaimniecībai.
Priekšvēlēšanu diskusijās potenciālie ministri izteica arī daudzas labas, Latvijas tālākai attīstībai svarīgas ieceres, taču pārliecību nerada šādu politikas iniciatīvu dzīvotspēja ārpus priekšvēlēšanu retorikas. Arī LTRK biedru ieguldījums ir nozīmīgs pienesums pašu politiķu izpratnē, piemēram, saistībā ar darbaspēka nodokļiem, profesionālo izglītību, ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, STEM eksāmenu nepieciešamībā un ārvalstu intelektuālā kapitāla piesaistē.
Lai nākamās valdības darbs būtu efektīvs, nepieciešams pēc vēlēšanām pieturēties pie izteiktajām idejām un plāniem, novērst iepriekšminētās problēmas un uzlabot savstarpējo ministru un koalīcijas partiju saziņu. Nerealizējot solītās ieceres, nerisinot savstarpējās un komunikācijas ar sabiedrību problemātiku un nevairojot dziļāku izpratni par pārstāvēto nozari, Latvijas tautsaimniecības izaugsme vēl aizvien iepaliks no mūsu tuvējiem kaimiņiem un valsts ekonomiskie mērķi nebūs sasniedzami.
