“Latvijai ir saistoši kopīgie ES klimata mērķi un lielākais izaicinājums transporta nozarē ir SEG emisiju samazināšana. Tāpēc, ir būtiski stiprināt dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, lai ikdienas braucieniem iedzīvotāji privāto automašīnu vietā arvien vairāk izvēlētos pārvietoties ar vilcienu. Ērta pārvietošanās ir galvenais arguments, lai mēs mainītu savus pārvietošanās paradumus, izvēloties par labu videi draudzīgākam transportam. ES investīcijas nerisina visas mūsu vajadzības, vienlaikus tās dot nozīmīgu ieguldījumu, lai attīstītu iedzīvotājiem ērtu, videi draudzīgu un drošu vilcienu satiksmi”, komentē Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe.
Ar ES fondu līdzfinansējumu iegādāti 23 jauni un mūsdienīgi elektrovilcieni, kas kursēs maršrutos virzienā no Rīgas uz Jelgavu, Tukumu, Skulti un Aizkraukli. Elektrovilcieni būs ērti pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai, tiem būs platākas durvis un viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajiem peroniem, kas atvieglos iekāpšanu cilvēkiem ar ierobežotām kustību spējām, pasažieriem ar bērnu ratiņiem, velosipēdiem un smagāku bagāžu.
Pasažieru ērtībām jaunie elektrovilcieni būs aprīkoti ar klimata kontroli, ergonomiskiem sēdekļiem, video un audio informēšanas sistēmām un mūsdienu prasībām atbilstošiem sanitārajiem mezgliem. Jaudīgs WiFi pieslēgums ļaus pasažieriem ne tikai lietderīgi vai izklaidējoši pavadīt laiku, bet arī nopirkt vai uzrādīt e-biļeti. Paredzētas arī speciālas novietnes bērnu ratiņiem un velosipēdiem. Trokšņu līmenis salonos būs zemāks, jo vilcienu gaita, salīdzinot ar pašlaik lietošanā esošajiem, būs vienmērīgāka.
“Ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu iegādātie vilcieni un modernizētā dzelzceļa infrastruktūra daudziem dos impulsu pārsēsties no savas automašīnas zaļākā un ilgtspējīgākā transporta līdzeklī – vilcienā, jo Latvijas vilcienos tagad būs pieejamas tādas pašas ērtības, kādas bauda pasažieri daudzās Eiropas valstīs. Citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze rāda, ka ērtāki vilcieni un uzlabota infrastruktūra mudina iedzīvotājus mainīt savus paradumus, un pasažieru skaits aug par vairāk nekā 20%. Šis ir ieguldījums, kas vienlaikus palielina iedzīvotāju ērtības un palīdz samazināt kaitīgās emisijas,” pārliecināta Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Zane Petre.
Būtisks priekšnoteikums, lai ērti pārvietotos ar vilcienu, ir iekāpšanas platformu jeb peronu augstums, kas nodrošinās pieejamību visām pasažieru grupām. Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekta ietvaros līdz nākošā gada beigām 48 dzelzceļa stacijās un pieturvietās, kas atrodas dzelzceļa līnijās Rīga - Jelgava, Rīga - Tukums, Rīga – Krustpils un Rīga – Skulte, tiks uzbūvēti paaugstinātie peroni ar uzbrauktuvēm. Pasažieru ērtībām uz peroniem tiks uzstādītas nojumes ar soliņiem un atkritumu urnas. Lai uzlabotu informācijas (audio un vizuālā formā) pieejamību par vilcienu kustību, tiks uzstādītas informatīvās zīmes un norādes. Stacijās tiks izvietotas pasažieru apziņošanas iekārtas un videokameras, ierīkots LED apgaismojums, nodrošināta iespēja uzstādīt biļešu tirdzniecības un citus pašapkalpes automātus. Tiks veikta teritorijas labiekārtošana, izbūvēti gājēju/velo celiņi, kā arī uzstādīti velo statīvi, drošības barjeras, skaņas un gaismas luksofori atsevišķās stacijās pirms gājēju pārejām pasažieru drošībai.
Dzelzceļa līnijās Rīga – Bolderāja, Rīga – Skulte un Rīga – Cēsis, vietās, kur pašreiz nav, bet pasažieru ērtībām ir nepieciešami, tiks izveidoti četri jauni dzelzceļa pieturas punkti: “Alfa”, “Bolderāja – Silikātu”, “Bolderāja – Slokas” un ‘”Dauderi”.
Drošības nolūkos Rīgas dzelzceļa mezgla posmā Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma tiek pārbūvēti sliežu ceļi, modernizēta signalizācijas sistēma, izbūvēti divu sliežu ceļu divlīmeņu škērsojumi gājējiem.
Lai novērstu negadījumu risku dzelzceļa iecirkņos Zasulauks - Lāčupe, Čiekurkalns - Jugla, Brasa - Sarkandaugava - Mangaļi - Ziemeļblāzma, Torņakalns - Tīraine, Šķirotavas stacija, tiks atjaunotas esošās dzelzceļa gājēju pārejas un izbūvētas jaunas, nožogoti sliežu ceļi ar drošības žogiem un izbūvēti gājēju divlīmeņu šķērsojumi.
Ātrums ir viena no vilciena izmantošanas priekšrocībām. Līdz nākošā gada beigām vilcienu kustības ātrumu līdz 140 km/h plānots palielināt divās līnijās: Rīga - Aizkraukle un Rīga – Jelgava, dodot iespēju samazināt braucienos pavadīto laiku. Turpmākajos gados plānots nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 km/h. Paaugstinot satiksmes drošības līmeni, bīstamākās vietas sliežu ceļu posmos un stacijās tiks norobežotas ar drošības žogiem.
2014. gada 13. novembrī Eiropas Komisija apstiprināja ESF 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu „Izaugsme un nodarbinātība”, kuras ietvaros Latvijai pieejams finansējums ir 4,4 miljardi eiro. Satiksmes ministrijas pārziņā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem pieejams finansējums 1,236 mljrd. eiro apmērā jeb 28% no pieejamā ES atbalsta.
Elektrovilcienu iegādes projektu īsteno AS “Pasažieru vilciens” ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 114,21 miljonu eiro apmērā, savukārt, dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas un izbūves projektus īsteno VAS “Latvijas Dzelzceļš” ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 130,48 milj. eiro apmērā.
Vairāk informācijas par ES fondiem un atbalsta jomām 2014.-2020. gada plānošanas periodā SM mājas lapā: https://www.sam.gov.lv/lv/2014-2020gada-planosanas-periods-0
