DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Normunds Bergs, LTRK padomes loceklis
10. augustā, 2022
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Normunds Bergs: Inovāciju attīstībai uzņēmumos nepieciešamas izmaiņas likumos un attieksmē

Pieeja inovāciju veicināšanai Latvijā šobrīd bieži ir formāla un gaidīto  pienesumu uzņēmumu konkurētspējas celšanai nedod.

Sabiedrībā vārds “inovācijas” visbiežāk asociējas ar startapiem t.i. jaunuzņēmumiem, un visu, kas ar to saistīts. Inkubatori, hakatoni, garāžas, “Inovāciju forumi”. Skaļa mūzika, iedvesmas runātāji, sēžammaisi un miljardu investīcijas rīt. Pie kam - miljarda “izmānīšana” no investora ir darba gala rezultāts. Uzvara. Tu esi Vienradzis.

Es šeit nekādā veidā nekritizēju startapus, tie ir svarīgi un vajadzīgi, bet tas ir tikai viens no jaunu produktu radīšanas ceļiem. Taču ieņēmis centrālo vietu politiķu un arī žurnālistu galvās, rakstos, raidījumos un retorikā.  Dzīvē daudz biežāk inovācijas rodas bez skaļas mūzikas, forumiem, prezentācijām un “pičiem”. Uzņēmumos. Klusumā. Vai arī mētājoties ar skrūvgriežiem un skaļi strīdoties. Mēs esam dažādi un inovāciju ceļi ir dažādi.

Ekonomikas attīstība bez inovācijām nav iespējama, jo tās, kopā ar izglītību,  ir viens no konkurētspējas vairošanas pamatiem. Lai veiksmīgi spētu piedāvāt savus produktus un pakalpojumus, uzņēmumiem nepieciešami aizvien jauni risinājumi sava piedāvājuma uzlabošanai, lai tas atbilstu klientu vajadzībām un veiksmīgi konkurētu ar citiem līdzīgiem piedāvājumiem. Tāpēc divas lielākās uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija rekomendācijās politisko partiju vēlēšanu programmām ir iekļāvusi inovāciju jomu, vēršot uzmanību nepieciešamībai to attīstību veicināt un atbalstīt.

Jāsaprot, ka visbiežāk inovācijas, kas tiek veiksmīgi ieviestas un sniedz vērā ņemamu atdevi, rodas uzņēmumā, kas uzlabo jau esošo produktu vai pakalpojumu, vai rada kaut ko jaunu, balstoties uz pieredzi un zināšanām. Pamatā tam ir jau skaidra vīzija par to, kam un kāpēc jaunais risinājums būs nepieciešams, kādas problēmas tas novērsīs un, kas to iegādāsies. Atšķirībā no zinātnes pētījumiem un izgudrojumiem, kas notiek, nedomājot par tirgu un reālu pieprasījumu. Vienīgā inovāciju veicināšanas programma, kurā pieteicējs ir pats uzņēmējs, ir Kompetences centri, kas dod iespēju uzņēmumam mērķtiecīgi radīt un attīstīt produktus tieši savu klientu vajadzībām, tādā veidā kāpinot savu konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā tirgū. Tāpēc jaunajai valdībai Kompetences centru programmu atbalstu būtu jāattīsta un jāuzlabo, dodot  uzņēmējiem iespēju radīt inovatīvas preces un pakalpojumus, kas tirgū ir nepieciešami.

Latvijā pastāv arī Valsts lielo uzņēmumu inovāciju “sistēma”, kas radīta, lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības produktivitāti, ilgtspējīgas investīcijas un eksporta pieaugumu. Par šo iniciatīvu plašāka sabiedrība visdrīzāk nav informēta tāpēc, ka realitātē tā nestrādā un tās pastāvēšana ir tikai formāla. Dalībnieki periodiski tiekas semināros, runā par inovācijām un to nepieciešamību, un tālāka darbība nenotiek. Bet inovācijas ir ļoti praktiska lieta un nodrošina praktiskas vajadzības. Tā ir finansiālu līdzekļu ieguldīšana taustāmās lietās – laboratorijās, tehnoloģijās, materiālos, ražošanā. Šajā procesā ar semināriem un sarunām nav pietiekami. Valsts lielo uzņēmumu  vadītājiem un par attīstību atbildīgajiem darbiniekiem būtu nepieciešams veidot ciešu sadarbību ar dažādu nozaru Latvijas uzņēmumiem, kas ražo, piegādā un nodrošina šīs inovācijām nepieciešamās tehnoloģijas un materiālus, tādā veidā palīdzot Latvijas uzņēmējiem atrast ceļu pie līdzekļiem un zināšanām tiem nepieciešamo inovāciju attīstībai. Lielākajai daļai uzņēmumu ir skaidras vajadzības attīstībai un produktu pilnveidošanai, taču Latvijā gan publiskajā, gan privātajā sektorā šīs vajadzības pieņemts apmierināt ar maģisko iepirkumu. Tiek sacerēta specifikācija un tad vērtēts, kas ir piedāvājumā. Tradicionālām, stabilām lietām un pakalpojumiem, kas ilgi ir tirgū un piedāvājumu ir daudz, tas lieliski der. Bet tajā brīdī, kad ir jāizstrādā kaut kas jauns un specifisks, šāda pieeja darbojas slikti. Un šis ir brīdis, kad varētu pieslēgties pilnvērtīgi funkcionējoša Valsts lielo uzņēmumu inovāciju sistēma un palīdzēt uzņēmumam atrast iespēju radīt šo nepieciešamo risinājumu. Taču šādai kārtībai nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos un kultūras maiņa. Ja nekas nemainīsies, mēs turpināsim laist garām iespējas. Un vienmēr pietrūks naudas.

Piemēram, viena garām palaista inovāciju iespēja ir iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana. No diviem piedāvājumiem, kuros viens bija jauns, iepriekš nerealizēts, jaunās tehnoloģijās, uz mašīnredzi, AI un uz lietotāju ērtību un elastību vērsts risinājums, bet otrs jau novecojoša, taču stabila un gadiem ilgi izmantota un neērta tehnoloģija, valsts pārvalde izvēlējās neriskēt, iegādāties pārbaudīto tehnoloģiju. Tā, protams, strādā. Kādreiz bija teiciens: “It is safe to fail with IBM” / Ir droši izgāzt projektu ar Coca Cola/. Politiski bezriska pasākums. Bet vai tas ir ērtākais un labākais risinājums, kas dod pienesumu Latvijas uzņēmumiem un eksportam? Kategoriski nē. Un tā mēs turpinām tradicionāli sludināt iepirkumus, lielākoties iegādāties kaut ko no ārpuses, tā vietā, lai stiprinātu Latvijas uzņēmumus un veicinātu to inovācijas. Šobrīd spēkā esošie likumi paredz sodīt ierēdņus un valsts uzņēmumu vadītājus, ja tie iepirkuma vietā ar nozares uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām veidotu nākotnes produktu attīstības projektus.

Tikko nodibināts Nacionālais kopuzņēmums SIA "Latvijas vēja parki". Būšot miljarda investīcija. Milzīgi tehnoloģiski izaicinājumi. Un atkal no politiķiem būs atkarīgs, vai šis iedos grūdienu Latvijas zinātnei un ražojošajam sektoram, vai būs kārtējā garām palaistā izdevība. Man ir BAŽAS, lielas bažas.

Lai nodrošinātu inovāciju attīstību, saimniecībā nepieciešams īsts pasūtītājs ar īstu risinājumu un naudu. Iedvesmas konferences, semināri un sarunas nepalīdz, vajadzīgs reāls darbs ar uzņēmumiem pasūtītāja problēmu risināšanai. Kamēr nenotiks izmaiņas likumos un attieksmē, Latvijas uzņēmumu konkurētspējas un attīstības iespējas turpinās bremzēt.  

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU