Kalvis Pastars, Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs. Sertificēts plastikas ķirurgs, mikroķirurgs, rokas ķirurgs: ”Mēs - ārsti nevis apkopojam statistikas datus excel tabulās, bet gan apkopojam anamnēzi – citiem vārdiem - sarunā ar pacientiem esam noskaidrojuši, ka lielākā daļa no smagi savainotajiem pacientiem ir nolēmuši pašu spēkiem, sagatavot apkures (malkas) krājumus ziemas sezonai. Ja agrāk vienkārši tika pasūtīta jau gatava malkas krava, tad tagad cilvēki nolemj, piemēram, paši sazāģēt un saskaldīt atvesto baļķu kravu. Diemžēl, jāņem vērā, ka kādreiz iegūtās prasmes ar cirvi saskaldīt malku iespējams ir aizmirsušās. Vai arī – nupat iegādātais zāģis vai malkas skaldītājs ir tikpat bīstamas ierīces kā ierocis, ja tiek darbinātas un lietotas neievērojot visus drošības nosacījumus un prasības, kas minētas instrukcijā.
Diemžēl, šie savainojumi, kas gūti ar dažādām mehāniskām ierīcēm un darba instrumentiem ir ārkārtīgi kropļojoši. Pēc smagas operācijas sekos ilgs rehabilitācijas periods un bieži vien – pacientam paliks kāda “liecība” par pagātnē gūto traumu. Tāpat jāņem vērā pacienta un arī tuvinieku emocionālie pārdzīvojumi – krīzes situācija un ilgstošs stress.”
“Īpaši vēlētos atkārtoti vērst pieaugušo uzmanību, lai divreiz (!) pārdomātu ar bērnu drošību saistītos jautājumus – gan iesaistot pusaudžus dažādos palīgdarbos, gan arī nosūtot brīvlaikā - padzīvot lauku vidē pie vecvecākiem. Visticamāk, pirmais teorētiskais stāstījums vai darba gaitas secības demonstrējums nebūs pietiekams, lai varētu uzticēt pusaudzim visu darba procesu veikt patstāvīgi. Tāpat, nosūtot uz laukiem mazāku bērnu, vecākiem būtu jāapzinās, ka arī vecvecākiem ir sava dienas kārtība un darāmie darbi, taču it īpaši - mazākus bērnus, vienmēr vajadzētu paturēt redzeslokā. Noteikti būtu vēlams apzināt riskus un pārrunāt ar vecvecākiem – kā nepieļaut bīstamas situācijas? Šomēnes Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas ārsti četrgadīgai meitenītei veica viena rokas pirksta replantāciju, bet otru pirkstiņu diemžēl rekonstruēt nebija iespējams. Mazā meitene bija pamanījusies neveiksmīgi iebāzt rociņu braucoša velosipēda ķēdē. Tas, ko emocionāli pārdzīvoja šīs meitenītes vecāki un vecvecāki nav vārdos aprakstāms. Protams, visu paredzēt nav iespējams, tādēļ vēlreiz uzsvēršu – bērnam jābūt pieauguša cilvēka redzeslokā, lai varētu palīdzēt, vai vēl labāk – laikus pamanīt bīstamo situāciju un novērst”- rezumē ārsts Kalvis Pastars.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas ārsti atgādina - kā saglabāt amputēto ķermeņa daļu.
Amputētā ķermeņa daļa ir jāaptin tīrā, sterilā pārsējā un jāieliek celofāna maisiņā. Savukārt celofāna maisiņš būtu jāieliek traukā ar aukstu ūdeni, kuram jāpievieno nedaudz ledus. Ūdens temperatūrai jābūt +40C. Amputētās ķermeņa daļas audi nedrīkst būt sasaluši! Pacientam būtu svarīgi pēc iespējas ātrāk nonākt specializētā Mikroķirurģijas centrā, kurā viņam tiks veikta neatliekama rekonstruktīva operācija. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas ārsti visu diennakti sniedz akūti nepieciešamo palīdzību – veicot sarežģītas, rekonstruktīvas operācijas.
Lai pasargātu sevi no traumu gūšanas un nokļūšanas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti atkārtoti aicina un atgādina - ievērot visus paredzētos piesardzības pasākumus darbā ar instrumentiem – sekot līdzi instrukcijai par pareizu un drošu ierīces lietošanu, darbam izvēlēties atbilstošu aizsargtērpu un aprīkojumu, kā arī neizmantot instrumentus, esot alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
