DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedums lietā ABLV Bank AS pret Vienoto noregulējuma valdi (VNV)

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa (turpmāk – Tiesa) ar nolēmumu noraida prasītājas – ABLV Bank AS – lūgumu atcelt Vienotās noregulējuma valdes (VNV)2018. gada 23. februāra lēmumus attiecībā uz kredītiestādēm ABLV Bank AS unABLV Bank Luxembourg SA, nepieņemt noregulējuma shēmu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.jūlija Regulas (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES)Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.), 18. panta 1. punkta izpratnē, kas ietver Eiropas Centrālās Bankas (turpmāk – ECB) pilnvaras sniegt novērtējumu par to,vai kredītiestādes vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

Lietas apstākļi


ABLV Bank AS, prasības iesniedzēja lietā, ir Latvijā dibināta kredītiestāde un grupas ABLV mātesuzņēmums. ABLV Bank Luxembourg ir Luksemburgā dibināta kredītiestāde, kas veido vienu no grupas ABLV meitasuzņēmumiem,
kurā ABLV Bank ir vienīgā akcionāre. ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg tika uzskatītas par nozīmīgām kredītiestādēm Regulas Nr. 1024/2013 6. panta 4. punkta izpratnē un tāpēc bija pakļautas ECB uzraudzībai vienotā uzraudzības mehānisma (turpmāk – VUM) ietvaros. 2018. gada 13. februārī United States Department of the Treasury (Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases departaments) ar Financial Crimes Enforcement Network (FinCEN) starpniecību pauda savu nodomu veikt īpašus pasākumus, lai liegtu grupai ABLV piekļūt finanšu sistēmai ASV dolāros. 2018. gada 18. februārī ECB lūdza Finanšu un kapitāla tirgus komisiju
(turpmāk tekstā – FKTK), t.i., Latvijas valsts noregulējuma iestādi (VNI), apturēt maksājumus attiecībā uz ABLV Bank finansiālajām saistībām.

ECB aicināja Commission de surveillance du secteur financier (Finanšu nozares uzraudzības komisija, Luksemburga), t.i., Luksemburgas VNI, veikt līdzīgus pasākumus attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg. 2018. gada 22. februārī ECB darīja zināmu VNV savu projektu novērtējumam par ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg maksātnespēju vai maksātnespējas iespējamību, lai ar to apspriestos šajā jautājumā saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta otro daļu. ECB 2018. gada 23. februārī secināja, ka ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas Regulas Nr. 806/2014 izpratnē.

ECB novērtējumi attiecībā uz ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg tika paziņoti VNV tajā pašā dienā. Tie ir strīdīgie akti. Tajā pašā dienā divos lēmumos attiecīgi par ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg VNV secināja, ka, neraugoties uz ECB novērtējumiem par šo kredītiestāžu maksātnespēju vai maksātnespējas iespējamību, attiecībā uz tām nav jāpieņem noregulējuma shēma, jo, ņemot vērā to īpašās iezīmes, kā arī to finansiālo un ekonomisko stāvokli, noregulējuma darbība nav vajadzīga sabiedrības interesēs minētās regulas 18. panta 1. punkta pirmās daļas «c» apakšpunkta un 18. panta 5. punkta izpratnē. Tāpat 2018. gada 23. februārī šie VNV lēmumi tika paziņoti attiecīgajiem to adresātiem, proti, FKTK un Commission de surveillance du secteur financier. 2018. gada 26. februārī ABLV Bank akcionāri ierosināja procedūru, kas ļautu tai veikt pašlikvidāciju, un iesniedza FKTK lūgumu apstiprināt tās brīvprātīgas likvidācijas plānu. 2018. gada 11. jūlijā ECB pieņēma lēmumu anulēt ABLV Bank atļauju (licenci) atbilstoši attiecīgajam FKTK ierosinājumam.


Tiesas secinājumi

Tiesa izskatīja un noraidīja prasības iesniedzējas izvirzītos argumentus saistībā ar VNV pieņemtajiem lēmumiem nepieņemt noregulējuma shēmu attiecībā uz prasītāju.

Tiesa, pretēji prasītājas iebildumam par to, vai VNV bija tiesīga balstīties uz ECB novērtējumu par to, ka prasītāja kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, secināja, ka ECB ir piešķirta prioritāra loma, pat ja tā nav ekskluzīva, jo tieši tai parasti ir jāveic novērtējums par to, vai vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Lai gan arī VNV var veikt tādu novērtējumu, tā to var darīt tikai pēc tam, kad ir informējusi ECB par savu nodomu to darīt, un vienīgi tad, ja ECB triju kalendāro dienu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas neveic šādu novērtējumu.

Secīgi Tiesa nonāca pie secinājuma, ka prioritāra kompetence veikt šādu novērtējumu ir atzīta ECB, pamatojoties uz to, ka tai kā uzraudzības iestādei ir attiecīgās speciālās zināšanas, jo, tā kā tai šajā statusā ir piekļuve visai prudenciālajai informācijai par attiecīgo vienību. Tiesas ieskatā, VNV apstrīdētajā Lēmumā, balstoties uz ECB veikto novērtējumu, ir norādījusi, ka prasītāja kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga tā iemesla dēļ, ka pastāvēja ļoti liela varbūtība, ka tad, ja moratorijs pēc 2018. gada 23. februāra būtu ticis atcelts, kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu naudas līdzekļu aizplūde turpinātos tikpat strauji kā pirms tā ieviešanas, ņemot vērā kaitējumu tās reputācijai, ko izraisījis FinCEN pasākuma projekts. Šā iemesla dēļ VNV pārņēma ECB vērtējumu, ka prasītājai bija nepieciešama līdzsvara atjaunošanas spēja viena miljarda EUR apmērā caur savu kontu Latvijas Bankā; tā ir summa, kas tai dotu iespēju reaģēt uz sagaidāmās izņemšanas apjoma pieaugumu piecu dienu posmā uzreiz pēc moratorija
atcelšanas.

Tā kā šī līdzsvara atjaunošanas spēja netika sasniegta, VNV arī piekrita ECB aplēsei un apliecināja, ka prasītāja tuvākajā nākotnē droši vien nespēs laikus atmaksāt savus parādus un ka tā kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Tiesa, izvērtējot prasītājas argumentu par ECB kļūdaino apgalvojumu, ka konkrētas likviditātes pagaidu nepieejamības problēma ir attaisnojusi secinājumu,
ka prasītāja kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, secināja, ka saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 18. panta 4. punktu vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ja tā ir vienā vai vairākās no situācijām, kas uzskaitītas šās normas «a», «b», «c» un «d» apakšpunktā.

Tāpat Tiesa atsaucas arī uz to, ka lietā ECB ir paudusi uzskatu, ka prasītāja nespēja attiecīgajā termiņā dzēst savus parādus vai izpildīt citas saistības vai ka pastāvēja objektīvi apstākļi, kas ļauj secināt, ka tas notiks tuvākajā laikā šīs pašas regulas 18. panta 4. punkta «c» apakšpunkta izpratnē. Secīgi un pamatojoties uz iedibināto praksi, Tiesa akcentēja to, ka jebkurai kredītiestādei ļoti svarīga ir likviditātes pieejamība, jo tās galvenā loma esot pieņemt noguldījumus no plašas sabiedrības un tos ieguldīt reālajā ekonomikā, piešķirot aizdevumus. Šī starpnieka loma ir balstīta uz pieņēmumu, ka ikvienam noguldītājam ir iespējams pēc pieprasījuma – principā nekavējoties – saņemt atpakaļ noguldīto naudu. Ja kāda banka nespēj atmaksāt noguldītāju naudas līdzekļus, tas ietekmē ne tikai uzticēšanos šai kredītiestādei, bet potenciāli – līdz ar izplatīšanos – arī uzticēšanos banku sistēmai kopumā.

Tādi fenomeni kā noguldīto naudas līdzekļu masveida izņemšana ietekmē – pēc tam, kad plaša sabiedrība zaudējusi paļāvību uz šīs sistēmas stabilitāti, – ne tikai šīs grūtībās nonākušās kredītiestādes, bet arī stabilas kredītiestādes. Līdz ar to Tiesa secina - kad pēc paļāvības zuduma attiecībās starp kredītiestādi un tās klientiem notiek noguldīto naudas līdzekļu masveida izņemšana, īpaši svarīga ir tūlītēja likviditātes pieejamība.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU