DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Iedzīvotāji ziņojuši par taukainu vielu Ķīpsalas pludmalē, aizdomas par neattīrītu notekūdeņu novadīšanu Daugavā

Publicitātes foto

Trešdien, 29.jūnijā, Valsts vides dienests (VVD) saņēma iedzīvotāju ziņojumu par taukveida vielas sanesumu esamību Ķīpsalas peldvietā Daugavā. Pēc notikuma vietas apsekošanas VVD pludmales ūdenī konstatēja pagaidām nezināmas izcelsmes taukvielas. Vielas izcelsmes precizēšanai noņemti paraugi un nodoti testēšanai laboratorijā.

Piesārņojums konstatēts pašvaldības zemes īpašumā. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka peldvieta tiek intensīvi izmantota, VVD pieprasīja Rīgas pašvaldību un iesaistītās atbildīgas struktūras savas kompetences ietvaros veikt pārbaudi iepriekšminētajā teritorijā un nekavējoties organizēt Daugavas krastā esošo, no notekūdeņu novadīšanas sistēmas novadīto tauku savākšanu un apsaimniekošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī skaidrot piesārņojuma rašanās cēloņus.

Iepazīstoties ar rīcībā esošo Rīgas lietus ūdens novadīšanas infrastruktūras shēmu un sadzīves kanalizācijas sistēmas tīklushēmu, secina, ka iepriekšminētās vietas tuvumā atrodas SIA ,,Rīgas ūdens” atbildībā esošās sadzīves kanalizācijas tīklu pārgāzes, kā arī Rīgas domes Satiksmes departamenta atbildībā esošas lietus notekūdeņu izlaides vietas, no kurām arī piesārņojums, visdrīzāk, ticis novadīts.

VVD ir pieprasījis augstākminēto tīklu tiesiskos valdītājus iesaistīties apstākļu un cēloņu izvērtēšanā un līdzīgu situāciju novēršanā turpmāk.

Šāda veida atkritumu nonākšana notekūdeņos liecina par neatbilstošu atkritumu (eļļu/tauku) apsaimniekošanu un vienlaikus neatbilstošu notekūdeņu novadīšanu tam nepiemērotā notekūdeņu sistēmā.

Jau kopš 2019. gada Valsts vides dienests cēlis trauksmi - Rīgā un arī atsevišķās citās Latvijas pilsētās ir aktuāls un vienlaikus ilgstoši neatrisināts jautājums par lietus ūdeņu novadīšanas sistēmu nošķiršanu no komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām.

Vēsturiski uzbūvētās lietus un komunālo notekūdeņu kanalizācijas kopsistēmas nespēj uzņemt un novadīt uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām visus ienākošos notekūdeņus pat vidēji stirpa lietus laikā. Klimata pārmaiņu ietekmē Rīgā, tāpat kā citās Eiropas pilsētās, pieaug stipru lietusgāžu biežums, tiek prognozēts, ka lietusgāžu un plūdu risku izaicinājumi nākotnē kļūs arvien aktuālāki.

Kopš 2019.gada, kad VVD konstatēja, ka SIA “Rīgas ūdens” ar katru gadu arvien lielāku procentuālo apjomu no kopējiem notekūdeņiem novada caur tā saucamajām lietus pārgāzēm jeb avārijas izplūdēm, Rīgas pilsētā aktīvi tiek meklēti risinājumi  pārplūdēs novadīto notekūdeņu apjoma samazināšanai.

Ieviešot automatizētus kontroles un uzraudzības risinājumus, SIA “Rīgas ūdens” ar organizatoriskiem pasākumiem ir izdevies samazināt neattīrīto notekūdeņu apjoma novadīšanu Daugavā no 5,54% 2018.gadā un 5,3% 2019.gadā līdz 1,37% 2022.gadā. Lai arī samazinājums procentos ir iespaidīgs, tomēr tie joprojām ir ~ 675 tūkstoši kubikmetru novadītu neattīrītu notekūdeņu (vairāk kā 2 reizes pārsniedz Krāslavas pilsētas gada kopējo attīrīto notekūdeņu apjomu).

Veicot lietus laikā neattīrīto notekūdeņu testēšanu noskaidrots, ka, diemžēl, tie nav stipri atšķaidīti ūdeņi, bet atbilst neattīrītu komunālo notekūdeņu sastāvam. Lai pilnībā novērstu neattīrītu notekūdeņu ieplūdi Daugavā lietus laikā, nepieciešams samazināt kopsistēmā ievadāmo lietus notekūdeņu apjomu. Problēmas risināšanai Rīgā nepieciešami zaļās infrastruktūras risinājumi gan jaunu teritoriju attīstībai, bet jo īpaši – jaunu ieceru attīstīšanai pilsētas centrā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU