Pētījumi atspoguļo plašo kultūras mantojuma lauku, rosinot to padarīt pieejamāku, iekļaujošāku, un to rezultātus nosacīti var iedalīt divās daļās. Pirmie aptver globālo sāpīgo jautājumu analīzi Latvijā, piemēram, kā nodrošināt sabiedrības līdzdarbošanos muzeju un citu kultūras mantojuma objektu darbībā un kā 21. gadsimtā no jauna pierādīt kultūras mantojuma vērtību un ietekmi, kā arī aktualizē nemateriālā mantojuma nozīmi. Otra pētījumu daļa Latvijas vidē ienes jaunas vēsmas, piemēram, uzsāk diskusiju par starpkultūru kompetenci kā rīku tolerances stiprināšanai, pēta kultūrainavu – cilvēku un dabas kopīgi veidotu ainavu – saglabāšanu, nepieciešamību pēc apzinātas vides ilgtspējas politikas kultūras mantojuma jomā, aicina ieraudzīt kultūras mantojumu kā lauku reģenerācijas rīku, īpaši Latgalē.
“Pētījumu nozīme ir īpaši liela tāpēc, ka akadēmisko pienesumu veikuši lielākoties kultūras mantojuma praktiķi, kas savā ikdienas profesionālajā dzīvē pārstāv Latvijai nozīmīgas organizācijas – Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, par gada kultūrvietu atzīto Lūznavas muižu, Āraišu ezerparku, Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Rīgas Domu, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, Cēsu vēstures un mākslas muzeju un citas”, uzsver programmas vadītāja Elīna Vikmane
Ar maģistra darbiem1 iespējams iepazīties LKA bibliotēkā:
- Iveta Balčūne / Muižu mantojuma loma lauku teritoriju reģenerācijā. Latgales piemērs
- Jevgeņija Frīdvalde / Ekspozīcija kā starpkultūru kompetences veidošanas rīks: Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA piemērs
- Liene Johansone / Sabiedrības līdzdalības veicināšana muzejos: Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja piemērs
- Eva Koljera / Kultūrainavas kā dabas un kultūras mantojuma integrētas pārvaldības modeļi. Āraišu muzejparka piemērs
- Ronalds Lūsis / Ilgtspējīgas pārvaldības principi sakrālo arhitektūras pieminekļu saglabāšanā: luterāņu baznīcas piemērs
- Ilona Matvejeva / Amatierteātra spēles tradīcija kā Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma elements un tā nozīme kopienu dzīvē
- Rūta Meiere / Nemateriālā kultūras mantojuma nozīme kultūrainavu saglabāšanā Latvijā
- Lelde Puisāne / Ieinteresēto grupu iesaiste Latvijas muzeju krājuma komplektēšanas politikas īstenošanā kultūras mantojuma saglabāšanā
- Antra Skripste / Stāsts muzejā laikmetīgās kolekcionēšanas kontekstā: aspekta aktualitātes raksturojums
- Kristīne Skrīvere / Muzeja sociālās un ekonomiskās vērtības noteikšana: Cēsu Vēstures un mākslas muzeja piemērs
- Aija Zandersone / Memoriālo kolekciju problemātika un nozīmības novērtēšana muzejos/ Latvijas Nacionālā mākslas muzeja piemērs
Tāpat šonedēļ, no 1. līdz 8. jūlijam, tiek uzsākta jaunas grupas komplektācija, kurā divu gadu studijām un pētījuma veikšanai nodrošinātas 14 budžeta vietas. Vairāk informācijas par iestājpārbaudījumiem, uzņemšanu un studiju procesu maģistra studiju programmā “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”: https://lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/studijas/kategorija/kulturas-mantojuma-parvaldiba-un-komunikacija/.
1 Programma “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” tika izveidota 2020. gadā projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (Nr. 8.2.1.0/18/A/018) ietvaros.
