Projekta ietvaros, katram skolēnam, kuram nepieciešama palīdzība mācību satura apguvē, tiek veidots individuāls atbalsta plāns vienam semestrim, kuru pēc nepieciešamības var pārskatīt. Ja nepieciešams, tiek turpināts atbalsta darbs ar izglītojamo arī nākamajā semestrī. Katra semestra beigās tiek izvērtēta plāna izpilde.
Ar katru gadu Liepājā palielinās projektā iesaistīto izglītojamo un pedagogu skaits. Šī mācību gada otrajā semestrī projektā kopumā iesaistīti 649 skolēni (pirmajā semestrī – 572 skolēni). No tiem 352 skolēnu jeb 54,2 % turpinās apmeklēt individuālās nodarbības arī nākamajā mācību gadā (79 skolēniem jeb 12,2%) netika sasniegti uzlabojumi mācību satura apguvē), savukārt 218 skolēniem jeb 33,6% turpmāk atbalsts vairs nebūs nepieciešams.
“Pumpura” atbalstu izmantojuši arī 92 devīto klašu skolēni (galvenokārt matemātikas, angļu valodas un latviešu valodas apguvei). No tiem - 78 % skolēnu, kuriem tika sniegtas individuālās konsultācijas, mācību gadā ir pietiekams vērtējums, savukārt eksāmenos pietiekamu vērtējumu saņēmuši 68 % skolēnu.
Gandarījums par ikvienu bērnu, kuram palielinās motivācija un līdz ar to - vērojami uzlabojumi mācībās, taču ir gadījumi, kad uzlabojumu nav. Kā iemesli, kāpēc netiek sasniegti uzlabojumi, ir vērojama zema skolēnu motivācija, vāja ģimenes sadarbība ar izglītības iestādi un vecāku neieinteresētība izglītības procesā, kā arī skolēnu nevēlēšanās strādāt patstāvīgi.
Kā atzīst pedagogi:
- “Mācību rezultāti uzlabojas tiem skolēniem, kuri paši ieinteresēti mācību procesā. Tiem, kuri uz konsultāciju regulāri ir jāaicina, uzlabojumi ir nelieli.”
- “Apmeklējot “Pumpura” konsultācijas, kopīgi atkārtojot mācību vielu un vingrinoties, izglītojamajiem nostabilizējas pārliecība par sevi un veidojas cits priekšstats gan par pašu mācību vielu, gan par mācīšanos vispār.”
- “Pozitīvi vērtēju šādas programmas piedāvājumu skolēniem, kuriem nepieciešams, papildu atbalsts, palīdzība mācību vielas izpratnei un nostiprināšanai. Taču papildus darbam klasē, nepieciešams darbs arī mājās, jābūt lielākai vecāku iesaistei un ieinteresētībai.”
- “Skolēniem atbalsts bija lietderīgs, jo viņiem bieži ir “neveiksminieka sindroms”, zema pašapziņa, atstumtības riski klases kolektīvā, neticība sev, nespēja pārvarēt grūtības. Arī mājās mazāk spējīgie skolēni atbalsta vietā saņem pārmetumus un nosodījumu. Līdz ar to skolēni sāk izvairīties no problēmu risināšanas, zūd motivācija mācīties, rodas veselības problēmas. Taču strādājot individuāli, mēs varam labāk iepazīt skolēnu, caur vajadzīgo prasmju apguvi viņi iepazīst arī paši sevi, mācās analizēt, saņem atbalstu un uzmundrinājumu, mācās sadarboties un komunicēt.”
