- Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma: bezmaksas kvotas rūpniecībai jāpārtrauc straujāk, mājsaimniecības sistēmā jāiekļauj vēlāk
- Ātrāk jāievieš visaptverošāks jauns oglekļa emisiju pārvirzes novēršanas instruments
- Ar Sociālo klimata fondu jānovērš enerģētiskā un mobilitātes nabadzība
Pēc 7. jūnija plenārsēdes debatēm Parlaments trešdien pieņēma nostāju par trim būtiskiem ES tiesību aktiem, kas ir daļa no tā sauktās “Fit for 55” paketes. Ar šo paketi ES saskaņā ar Eiropas Klimata aktu līdz 2030. gadam plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada emisiju apjomu. ES arī vēlas līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju jeb klimatneitralitāti. Parlaments nu ir gatavs sākt sarunas ar ES valstu valdībām par tiesību aktu galīgo redakciju.
Pieņemtajiem tiesību aktu projektiem būs liela nozīme ES centienos jau krietni pirms 2030. gada kļūt neatkarīgai no dārgā un videi kaitīgā Krievijas fosilā kurināmā.
Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma
Parlaments vēlas motivēt rūpniecības nozares vēl vairāk samazināt emisijas un ieguldīt mazoglekļa tehnoloģijās. Lai to panāktu, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) jāveic reformas, piemēram:
- jāievieš jauna ETS II, kurā būtu iekļautas ēkas un autotransports un kuru piemērotu attiecīgajām nozarēm (mājsaimniecībām to nepiemēros līdz 2029. gadam);
- siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadam jāpalielina no 61 % līdz 63 %;
- no 2027. gada pakāpeniski jāpārtrauc bezmaksas kvotu piešķiršana, 2032. gadā tām jābūt pilnībā likvidētām;
- no 2025. gada jāievieš tā dēvētā bonus-malus sistēma, proti, mazāk bezmaksas kvotu tiem, kas savu kvotu limitu pārtērējuši, savukārt papildu bezmaksas kvotas tiem, kas limitu nav sasnieguši;
- gūtie ieņēmumi jāizmanto tikai klimatrīcībai ES un tās dalībvalstīs.
Plašāka informācija drīzumā būs pieejama atsevišķā paziņojumā presei, kas pieejams šeit.
Vērienīgāki mērķi attiecībā uz jauno oglekļa emisiju pārvirzes novēršanas instrumentu
EP deputāti prasa visaptverošāku ES oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM) un ātrāku tā ieviešanu, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzi un varētu nospraust vērienīgākus globālos klimata mērķus. Lai to panāktu:
- jau ātrāk jāsāk oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešana un līdz 2032. gadam Eiropas Savienības ETS jālikvidē bezmaksas kvotas;
- jāpaplašina mehānisma tvērums, iekļaujot organiskās ķīmiskās vielas, plastmasu, ūdeņradi, amonjaku un netiešās emisijas;
- no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma gūto ienākumu ekvivalents no ES budžeta ir jāiegulda, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos vismazāk attīstītajās valstīs;
- jāievieš centralizēta ES iestāde, kas atbildētu par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.
Plašāka informācija pieejama atsevišķā paziņojumā presei.
Sociālais klimata fonds pret enerģētisko un mobilitātes nabadzību
Parlaments piekrīt, ka ir jāizveido Sociālais klimata fonds, lai palīdzētu cilvēkiem, kurus visvairāk skārusi enerģētiskā un mobilitātes nabadzība. Fonds palīdzētu segt izmaksas, kas pieaugušas, pārkārtojot enerģētiku. Sociālajam klimata fondam būtu jāsekmē:
- pagaidu tiešais ienākumu atbalsts (piemēram, samazināti enerģijas nodokļi un nodevas), lai kompensētu autotransporta degvielas un siltumapgādes kurināmā cenu pieaugumu;
- investīcijas, kas atbalsta ēku renovāciju, atjaunīgo enerģiju un pāreju no privātā uz sabiedrisko transportu, automobiļu koplietošanu un aktīvu pārvietošanās veidu, piemēram, velobraukšanas, veicināšanu. Atbalsta pasākumi var ietvert nodokļu atvieglojumus, kuponus, subsīdijas vai bezprocentu aizdevumus.
Plašāka informācija pieejama paziņojumā presei, kas atrodams šeit.
Parlaments iepriekš pieņēma arī savas nostājas par:
