Šodien pieņemtais lēmums vēl vairāk mazinās mūsu mežu ekosistēmu noturību, kas ir tik būtiska klimata krīzes un dabas daudzveidības krīzes kontekstā, palielinās mežu fragmentāciju un kailciršu daudzumu. Kā jau vides organizācijas vairākkārt uzsvērušas – noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm.
“Zemkopības ministrijas apgalvojumi, ka caurmēra samazināšana nepieciešama šķeldas ieguvei, neiztur kritiku, jo šķelda var būt iegūstama arī citos veidos, ne tikai palielinot ciršanas apjomus. Turklāt īstermiņā palielināt ciršanas apjomus ir iespējams arī bez šādiem grozījumiem. Izmantot argumentus par enerģētisko krīzi mežu izciršanai ir neētiski un negodīgi pret visu sabiedrību,” norāda Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus.
Vides organizācijas, kas iestājās pret grozījumu pieņemšanu un jau kopš to pirmās rosināšanas 2017. gadā aicināja veikt pilnvērtīgu vides un klimata risku izvērtēšanu, norāda – ja grozījumi ir pieņemti, tad šobrīd Latvijai jādomā par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu un stingrāk jāpievēršas bioloģiski augstvērtīgo meža teritoriju aizsardzībai. Jāatceras, ka Zaļajā kursā ir noteikts ES kopējais mērķis – nodrošināt 30% sauszemes teritorijas atvēlēšanu dabas aizsardzībai.
