Vairākus gadus iepriekš ventilatori tika testēti darbībā LVM Strenču un Mazsilu kokaudzētavās. “LVM Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore Ilva Ivanova atzīst, ka ventilatori uzrādījuši augstu efektivitāti, samazinot sala un salnas bojājumus, salīdzinot ar platībām, kur tos nav bijusi iespēja izmantot.
Ilva Ivanova skaidro:
“Straujas temperatūras svārstības, kad pēc siltas dienas gaisa temperatūra nakts laikā noslīd zem nulles, var radīt neatgriezeniskus bojājumus stādu jaunajiem dzinumiem. Vēl jutīgākas ir stādu lapas, kuras tiek bojātas pat pie nelielām salnām, kad temperatūra pazeminās -1 līdz -3 ℃.
Pēdējos gados pavasara salnas kļūst biežākas un neprognozējamākas, kā tas bija arī 2023. un 2024. gada pavasaros. Pretsalnu ventilatori ir viens no risinājumiem. Šobrīd šī tehnoloģija pakāpeniski tiek ieviesta visās LVM kokaudzētavās.”
Kopā šajā pavasarī kokaudzētavās darbojās 4 pretsalnu inversijas ventilatori. Viena ventilatora aizsargājamā laukuma platība ir līdz pat 40 000 m2, atkarībā no temperatūras un temperatūru svārstībām.
Ventilatoru darbības princips balstās gaisa cirkulācijā. Naktīs vai agros rītos, augsnes virsmai strauji atdziestot, augstākajos gaisa slāņos temperatūra paaugstinās, savukārt augsnes virskārtā temperatūrai pazeminoties zem sasalšanas temperatūras, veidojas salnas. Ventilators paceļ (sajauc) siltāku gaisu no augstākiem gaisa slāņiem un novada to tuvāk zemei, novēršot temperatūras slāņošanos un salnu veidošanos, tādējādi pasargājot jauno augu dzinumus no salnu radītajiem bojājumiem.
Ventilatoriem ir automatizēta darbība, tie ir aprīkoti ar temperatūras un relatīvā gaisa mitruma sensoriem, un pie noteiktas temperatūras tie uzsāk darbu automātiski. Šādi ventilatori ir piemēroti gan mazām, gan lielām platībām.
