DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes

Ierosināta vēl viena lieta par normu, kas paredz zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2022. gada 15.jūnijā ierosināja lietu “Par likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”.

Apstrīdētās normas

Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrā daļa (turpmāk – apstrīdētā norma)  paredz: “Būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda vienošanās nesaista nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.

Augstāka juridiska spēka normas

Satversmes 105. panta pirmais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.”, “Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LansiMed” (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējai pieder nekustamais īpašums – zemes gabals. Uz zemes gabala atrodas četras daudzdzīvokļu mājas.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma, paredzot tikai četru procentu zemes lietošanas maksas apmēru no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, rada Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietverto pamattiesību aizskārumu. Proti, šī apstrīdētā norma ierobežo Pieteikuma iesniedzējas tiesības rīkoties ar savu īpašumu, kā arī gūt no tā mantisku labumu.

Tiesas process

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2022. gada 15. augustam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu tādā gadījumā, ja Saeimai ir norādāmi kādi papildu apsvērumi tiem, ko Saeima jau par apstrīdēto normu ierosinātajās lietās sniegusi savos atbildes rakstos ar lietu faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

  • Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 15. novembris.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Saistītā lieta: 2022-23-01

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI