Atceres brīžos piedalīsies arī Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri un virsseržanti, karavīri, zemessargi un jaunsargi, kā arī Gulbenes novada pašvaldības pārstāvji un iedzīvotāji.
Piemiņas pasākums Gulbenes dzelzceļa stacijā pie pieminekļa represētajiem sāksies plkst. 15.00, kur plānotas amatpersonu uzrunas, Nacionālo bruņoto spēku orķestra muzikālie priekšnesumi, ziedu un svecīšu nolikšana. Savukārt plkst. 16.30 atceres brīdis norisināsies Litenes kapos Latvijas armijas karavīru piemiņas vietā, kur paredzētas amatpersonu uzrunas un ziedu un svecīšu nolikšana. Muzicēs Zemessardzes 52. bataljona ansamblis „Junda”.
Atceres pasākuma noslēgumā plkst.18.00 Latvijas armijas vasaras nometnes vietā Litenē tiks iedegts „Atmiņu ugunskurs”, kura laikā aizsardzības ministrs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris un Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos sarunāsies ar veterāniem, karavīriem un iedzīvotājiem. Muzicēs Gulbenes vīru senioru vokālais ansamblis “Namejs”.
1941.gada 14.jūnijs ir viena no Latvijas vēstures tumšākajām lappusēm, kad bez brīdinājuma un paskaidrojuma svešumā tika izsūtīti vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju, kā arī veiktas represijas pret vairāk nekā 400 armijas Latvijas virsniekiem, kuri tobrīd atradās Latvijas armijas nometnes vietā Litenē.
Izsūtītie tika nometināti galvenokārt Krasnojarskas, Novosibirskas un Tomskas apgabalos izvietotajās padomju soda nometnēs. Bieži šajās nometnēs ieslodzītie Latvijas pilsoņi pēc Otrā pasaules kara beigām sagaidīja uz turieni atvestos nākamo padomju represiju upurus. Tikai nelielam skaitam no represētajiem pēc vairāk nekā desmit gadiem bija lemts atgriezties dzimtenē.
Šobrīd vēsturiskā nometnes vieta Litenē tiek labiekārtota ar Aizsardzības ministrijas atbalstu. Savukārt 2001. gadā Litenes kapos tika atklāts memoriāls „Sāpju siena”, kas simbolizē 1941. gada nogalināto un izsūtīto karavīru atdusas vietu.