Dārgie klātesošie!
Veselība ikvienam cilvēkam ir visdārgākais pasaulē. Katras nākamās paaudzes veselību ietekmē vecāku un pat vecvecāku paaudzes – ar dzīvesveidu un izpratni par veselību, kā arī attiecīgā laika medicīnas iespējas.
Līdz ar tehnoloģijām vispārējās zināšanas par cilvēka veselību šodien ir daudz plašākas un pieejamas gandrīz ikvienam. Tas ir pretrunīgi vērtētā digitālā laikmeta neapšaubāmi pozitīvais pienesums. Dažādi specifiski informācijas kopumi jau labu laiku atvieglo gan mediķu, gan veselības iestāžu ikdienas darbu.
Vienlaikus tieši indivīda vajadzībām paredzēta informācija, kas būtu izstāstīta saprotamā valodā, Latvijas digitālajā vidē ir visai sadrumstalota un ne vienmēr autoritatīva. Cilvēki nereti meklē padomu pat dažādos neformālos interneta forumos, kur cits citam kaut ko iesaka vai dalās pieredzē, vai pat nosaka arī diagnozi. Dažkārt šie ieteikumi un pašārstēšanās veselībai var izrādīties ļoti bīstama.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas izveidotais portāls ir kaut kas pavisam cits – tā saturu ir radījuši ārsti, eksperti; tātad tas ir zinātnē balstītas un praksē pārbaudītas pieredzes apvienojums. Turklāt visa informācija atrodama vienuviet.
Šodienas bērni un jaunieši veidos un noteiks Latvijas nākotni. Tāpēc izpratne par veselīgu dzīvesveidu un veselības aprūpi ir ļoti svarīga gan katrā ģimenē, gan valstiskā mērogā. Mūsu spēkos ir to veicināt un uz to mudināt.
Lai portāls veselapasaule.lv ir gudrs un noderīgs padomdevējs ikvienai mammai un tētim, pusaudzim un jaunietim!
Jo veselīgāka būs sabiedrība, jo stiprāka, gudrāka un vitālāka būs Latvija. Tāda Latvija, kādu to vēlamies redzēt, kādā vēlamies dzīvot paši un kādu novēlam saviem bērniem. Uz to arī tieksimies!
Es nedaudz pastāstīšu arī par pieredzi Pasaules ekonomikas forumā Davosā. Paralēli diskusijām par ekonomikas jautājumiem notika arī sarunas par mentālo veselību no dažādiem aspektiem, piemēram, bērnu un jauniešu mentālā veselība, mentālās veselības problēmu stigmatizācija, mentālā veselība darba vidē – kā uz to skatās darba devējs un kā to piedzīvo darba ņēmējs. Kas bija pārsteidzoši – gandrīz no visu diskusiju dalībniekiem izskanēja, ka viņi ir “pateicīgi” Covid-19 pandēmijai, jo tā spilgtāk parādīja problēmas, kas allaž pastāvējušas, bet bijušas “ēnā”. Visās diskusijās izskanēja vienprātība, ka par problēmām ir jārunā, jo klusēšana neko neatrisinās.
Interesants stāsts bija no kāda dalībnieka puses, kurš strādā ar LGBT jauniešu mentālo veselību; viņu vidū šīs problēmas ir vēl aktuālākas (papildus tam, ka mainās visa jaunieša pasaule (hormonālās un psiholoģiskās pārmaiņas, pārmaiņas ķermenī, attiecību veidošana ģimenē un starp draugiem u. c.), nāk klāt arī nedrošība par savu seksuālo orientāciju. Šo jauniešu vidū ir ļoti augsts pašnāvību risks, bet šo risku var samazināt pat par 40 % ar sarunu un jautājumu: “Vai Tu domā par pašnāvību?”. Tādēļ runāsim par problēmām, mēģināsim tās risināt, neaizmirsīsim mūsu jauniešus – katrs no viņiem ir vērtība, par ko cīnīties.
