“Latvijas Nacionālais sporta centrs” tiks izveidots, reorganizējot sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda” ”, SIA “Tenisa centrs “Lielupe” ” un SIA “Sporta centrs “Mežaparks” ”, pievienojot tās VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions” ” un mainot tā nosaukumu.
Latvijas Nacionālā sporta centra stratēģiskie mērķi ir radīt apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai startiem starptautiskās un nacionāla līmeņa sporta sacensībās; nodrošināt infrastruktūras piemērotību augsta līmeņa sporta un kultūras pasākumu norisei, kā arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju izmantot sporta bāzu iespējas, iesaistoties organizētās sporta aktivitātēs.
Apvienotajā uzņēmumā tiek saglabāta valsts līdzdalība un IZM turpinās pildīt valsts kapitāla daļu turētāja pienākumus. Centralizētajā pārvaldības modelī plānoti divi valdes locekļi. Reorganizācija jāveic līdz 2022. gada 30. septembrim, iekļaujoties minēto kapitālsabiedrību esošā budžeta ietvaros.
Latvijas Nacionālā sporta centra izveidošana un vienota nacionālo sporta bāzu pārvaldības modeļa ieviešana un sniedz virkni ieguvumu:
- operacionālo procesu efektīvāka darbība – IT sistēmu, finanšu un juridisko procesu vadība, iepirkumu, mārketinga un risku pārvaldības funkciju centralizācija;
- procesu un sistēmu standartizācija, resursu efektīva izmantošana, izmaksu optimizācija;
- vienota vidēja termiņa darbības stratēģija;
- optimizēti IZM kā kapitāla daļu turētājas pārvaldības resursi;
- vienotas mārketinga aktivitātes, jaunu klientu un sadarbības partneru piesaiste;
- ieguvumi sporta infrastruktūras lietotājiem.
Latvijas Nacionālais sporta centrs tiek izveidots, balstoties uz IZM konceptuālajā ziņojumā “Par centralizētas valsts īpašumā esošo nacionālo sporta bāzu pārvaldības struktūras izveidi” ietverto risinājumu, lai centralizētu un padarītu efektīvāku IZM pārvaldībā esošo nacionālo sporta bāzu darbību, kā arī izpildot Valdības rīcības plānā un Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam noteikto. Konceptuālais ziņojums ir saskaņots ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Kultūras ministriju, Pārresoru koordinācijas centru, Konkurences padomi, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
