Ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī visbūtiskāk veicināja mājsaimniecību patēriņa izdevumi, kas gada laikā palielinājās par 15,1%. Turklāt šis rādītājs ir salīdzināmajās cenās, tātad izslēdz tiešo inflācijas ietekmi. Iedzīvotāji daudz aktīvāk tērēja izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem, kas, protams, sekmēja šo nozaru izaugsmi. Arī ar tūrismu saistītās nozares, tai skaitā, pasažieru gaisa pārvadājumi, gadu iesāka uz pozitīvas nots. Gan tūrisma, gan transporta, gan arī citu pakalpojumu kāpums palīdzēja celt pakalpojumu eksportu. Ceturksnis bija labs arī preču eksportētājiem un ražotājiem. Kopējie eksporta apjomi, izslēdzot cenu efektu, palielinājās par 8,6%. Pieaugot mājsaimniecību tēriņiem, audzis ir arī importa apjoms (+15,6%). Savukārt investīciju aktivitāte snauž, kāpums vien par 1,9%. Tas saistīts ar kritumu būvniecības nozarē, kuru bremzēja gan nelabvēlīgie laikapstākļi, gan augstās būvniecības izmaksas, gan arī dažādu materiālu trūkums. Divus no trim faktoriem ietekmēja sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā un Krievijai un Baltkrievijai piemērotās sankcijas. Labā ziņa, ka ar būvniecību nesaistītās investīcijas gada sākumā palielinājās. Vēl lēnāk par investīcijām auga valdības tēriņi, kas būtībā saglabājās iepriekšējā gada līmenī (+0,3%). Pandēmijas riskiem vismaz uz laiku mazinoties, attiecīgās izdevumu pozīcijas bez papildu budžeta resursiem var pārvirzīt mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalstam ārkārtīgi straujā cenu kāpuma pārvarēšanai.
Lielākie izaicinājumi Latvijas ekonomikai šobrīd ir augošās cenas un lielā nenoteiktība, tai skaitā attiecībā uz energoresursu importa pieejamību. Protams, laiku un naudu prasīs arī piegāžu ķēžu pārorientēšana un ieiešana jaunos eksporta tirgos, aizstājot Krievijas un Baltkrievijas sadarbības partnerus. Pēdējo mēnešu dati rāda, ka ekonomikas aktivitāte vēl turpina turēties diezgan labi. Palīdz arī pandēmijas laikā attīstītā spēja pielāgoties. Uzlabojumi pavasara mēnešos vērojami arī darba tirgū – bezdarbs sarūk, nodarbinātība aug un vakanču skaits ir liels. Banku karšu dati rāda, ka, spītējot inflācijai, mājsaimniecības turpina aktīvi tērēt, arvien vairāk uz savu uzkrājumu rēķina. Ļoti iespējams, ka vasaras mēneši ekonomikai vēl būs labvēlīgi. Gaidām, ka atsāks augt būvniecības nozare, kuru balstīs Eiropas Savienības līdzfinansētie projekti. Lielākās bažas ir par rudeni, kad varam asāk izjust Krievijas sankciju blakus efektus un, tas ir arī laiks, kad strauji augs ar mājokli saistītie izdevumi. Covid-19 uzvedība rudenī ir vēl viens potenciālais risks ekonomikas izaugsmei. Neskaidrība un negatīvie riski gan ir augsti, tāpēc ir iespējami ļoti dažādi ekonomikas attīstības scenāriji.
