DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. maijā, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Ārlietu ministrs: Eiropas Padomei ir jāpalīdz Ukrainai atjaunot tās nākotni

2022. gada 20. maijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Itālijas pilsētā Turīnā piedalījās Eiropas Padomes Ministru komitejas 132. sesijā.

“Mēs tiekamies laikā, kad tiek apdraudētas Eiropas Padomes vērtības, principi un standarti. Pašlaik tie ir jāaizsargā vairāk nekā jebkad agrāk. Krievijas neizprovocētā un nepamatotā agresija pret Ukrainu ir uzbrukums visiem starptautiskajiem likumiem. Latvija stāv līdzās Ukrainai, aizstāvot tās brīvību, suverenitāti un Ukrainas demokrātisko nākotni. Mēs palīdzam un palīdzēsim arī turpmāk Ukrainai un ukraiņu tautai visos iespējamos veidos. Latvija atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu, uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai. Eiropas Padomē nav vietas deputātiem no valsts, kas nelikumīgi iebrūk suverēnā valstī un izdara šausminošus kara noziegumus. Izslēdzot Krieviju no organizācijas, mēs parādījām savu apņēmību un atjaunojām savu uzticamību Eiropas Padomes principiem.

Eiropas Padomei ir jāpalīdz Ukrainai atjaunot tās nākotni. Ir palīdzēt Ukrainai kļūt par Eiropas Padomes Attīstības bankas dalībvalsti. Aicinu Eiropas Padomi izpētīt efektīvus veidus, kā saukt Krieviju pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem pārkāpumiem un noziegumiem. Parlamentārās asamblejas priekšlikums izveidot ad hoc tribunālu varētu būt viens no turpmākajiem virzieniem,” savā uzrunā sacīja E. Rinkēvičs.

E. Rinkēvičs vērsa klātesošo uzmanību, ka šogad aprit 25 gadi, kopš Latvija ratificēja Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Latvija ir iecerējusi sniegt brīvprātīgu ieguldījumu Eiropas Cilvēktiesību tiesas darba atbalstam. Tāpat Latvija gatavojas prezidentūrai Ministru komitejā 2023. gadā, tādējādi turpmāk notiks darbs nacionālo un stratēģisko Padomes prioritāšu saskaņošanā. “Mēs esam apņēmušies stiprināt un aizsargāt demokrātiju, plašsaziņas līdzekļu brīvību, pilsonisko sabiedrību un tiesiskumu. Mēs atbalstīsim Eiropas Padomes reformu procesu. Šis ir pagrieziena brīdis Eiropas Padomē. Skaidrs skatījums uz organizācijas lomas palielināšanos ir iespējamā samita priekšnoteikums. Vienlaikus mums ir jānovērš budžeta spiediens, ko padziļinājusi Krievijas izslēgšana no Eiropas Padomes,” akcentēja Latvijas ārlietu ministrs. 

Eiropas Padomes ministru komitejas 132. sesijas laikā Latvijas ārlietu ministrs parakstīja Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu. Ar Konvenciju izveidotā starptautiskā sadarbības platforma nodrošina vienotu tiesisku ietvaru un sekmē publisko dokumentu apriti tās dalībvalstu starpā, novēršot administratīvos šķēršļus.

Konvenciju pašreiz ir ratificējušas 25 valstis  Austrija, Beļģija, Kipra, Čehija, Igaunija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Moldova, Rumānija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Turcija, Apvienotā Karaliste un Krievija.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU