“Mārtiņā Eihe žūrijas komisijas vērtējumā pārliecinoši izvirzījās līderpozīcijās gan ar piedāvāto Leļļu teātra attīstības redzējumu, gan līdzšinējo plašo un ilggadējo darba pieredzi nozarē, strādājot valsts, pašvaldību, nevalstiskajos un arī privātajos teātros; turklāt ne vien režisora un mākslinieciskā vadītāja, bet arī iestādes vadītāja pozīcijā,” norāda nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, piebilstot, ka M.Eihes kā režisora sasniegumi un iegūtie apbalvojumi starptautiskajā un pašmāju profesionālajā vidē, arī teātra skatītāju vidū ir labi zināmi un komentārus neprasa.
“Latvijas Leļļu teātris 2024. gadā atzīmēs 80 gadu jubileju, kopš darbojas profesionāla valsts teātra statusā. Līdztekus darbam pie laikmetīga, mākslinieciski izcila un demokrātiskai valstij nozīmīga jaunrades procesa nodrošināšanas teātrī, tā jubilejas gadā vēlos piedāvāt īpašu izrāžu programmu, kā arī organizēt starptautisku, leļļu teātra žanram veltītu konferenci,” kā pirmos izvirzītos mērķus jaunajā amatā nosauc M.Eihe.
M.Eihe šobrīd ir Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras centra teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs, kopš 2004. gada iestudē teātra izrādes dažādos Latvijas teātros. 2017.–2018. gadā vadījis Kultūras centru “Devons,” laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam bijis radošās apvienības “Nomadi” valdes loceklis, iepriekš arī Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs un Valmieras, Liepājas teātru režisors.
M.Eihe absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu mākslā kā teātra režisors.
Jau ziņots, ka pretendentiem uz Latvijas Leļļu teātra valdes locekļa amatu izvirzītās prasības bija nevainojama reputācija, akadēmiskā augstākā izglītība vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajās vai humanitārajās zinātnēs (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību), vismaz 2 gadu darba pieredze vadošā amatā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, kas iegūta pēdējo 10 gadu laikā, teicamas valsts valodas un labas vismaz 2 svešvalodu zināšanas, zināšanas un izpratne par kultūras nozari (īpaši par teātra nozari), zināšanas un izpratne par valsts kapitālsabiedrības darbību un vadību, tai skaitā finanšu vadību, prasme prezentēt un argumentēti pamatot savu viedokli. Tāpat šajā konkursā kā būtiskas tiks vērtētas komandas vadīšanas, stratēģiskā redzējuma, orientācijas uz rezultātu sasniegšanu, lēmumu pieņemšanas un atbildības kompetences.
Iesniegtos pieteikumus Latvijas Leļļu teātra valdes locekļa amatam izvērtēja speciāli izveidota nominācijas komisija; tās priekšsēdētājas pienākumus veica KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētājas vietnieces – KM valsts sekretāres vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, komisijas locekļu - biedrības „ASSITEJ Latvijas Nacionālais centrs” valdes loceklis, Latvijas Teātra padomes loceklis, Jānis Znotiņš, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Dagnija Zepa, neatkarīgās ekspertes pienākumus Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras vadītāja, Latvijas Teātra padomes priekšsēdētāja Zane Kreicberga.
Latvijas Leļļu teātra valdes locekļa alga pirms nodokļu nomaksas noteikta 3 637 eiro apmērā1.
Jau ziņots, ka lēmumu uz laiku izveidot otra Latvijas Leļļu teātra valdes locekļa amatu KM pieņēma, pamatojoties uz teātra valdes locekļa Viļņa Beķera iesniegumu, kurā izteikta vēlēšanās pēc šī pilnvaru termiņa noslēgšanās š.g. novembrī darba gaitas neturpināt. Pārejas periodā, Latvijas Leļļu teātra vadībā strādājot diviem valdes locekļiem, būs iespējams nodrošināt uzsākto darbu konsekvenci un pēctecību.
1 Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr.63 „Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru”.
