Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss tas ir gan liels gods, gan izaicinājums, gan iespēja. No sirds apsveicu un novēlu izdošanos Liepājai ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanu! Tomēr vēlos akcentēt paša konkursa ieguvumus - jo uzvarētāji ir visi, kuri piedalījušies, zaudētāju šajā procesā nav: visām pilsētām tas ir bijis impulss restartēt kultūras stratēģijas, tas nesis un nesīs jaunus augļus uzņēmējdarbībā, tūrismā, ekonomikā un sociālajā dzīvē. Esmu gandarīts par to, ka dažas pilsētas, kuras nav iekļuvušas konkursa finālā, pieņēmušas lēmumu realizēt vismaz daļu no savām iecerēm. Vēlos pateikties visiem, kas iesaistījās Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa procesā - gan pašvaldībām, gan vērtēšanas procesā iesaistītajiem cilvēkiem,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā: “Eiropas kultūras galvaspilsētu tradīcija ir veids, kā mēs, eiropieši, varam viens otru bagātināt un iepazīstināt ar savu kultūru dažādību. Tā ir veids, kā stiprināt Eiropas Savienības vērtības. Šī brīža situācijā vērtības ir kā enkurs, kas Eiropas kuģim palīdz veiksmīgi ceļot trauksmainos laikos. Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīva mums ļauj satikties, izzināt, mācīties un mijiedarboties, padarot gan mūs pašus, gan Eiropu bagātāku un unikālāku. Esmu pārliecināta, ka šī iniciatīva veicina savstarpēju sapratni un kultūru dialogu starp iedzīvotājiem, kā arī palielina viņu piederības sajūtu Eiropai.
Vēlos pateikties ikvienai pilsētai, kas piedalījās konkursā “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”. Redzam, ka visas pilsētas – finālistes ieguldījušas milzu darbu, radījušas izcilas idejas un projektus. Ceru, ka vismaz daļa no tiem īstenosies dzīvē, pat nekļūstot par uzvarētājpilsētu. Īpaši sveicu Liepāju, vēlot veiksmi un spēku īstenot visu iecerēto.”
Daugavpils, Liepājas un Valmieras pieteikumi konkursa fināla kārtā izvērtēti šādās kritēriju kopās: ieguldījums ilgtermiņa stratēģijā, Eiropas dimensija, kultūras un mākslas saturs, izpildes spēja, sabiedrības iesaiste un pārvaldība. Visas trīs pilsētas nedēļā no 2. līdz 6. maijam klātienes vizītēs apmeklēja žūrijas delegācija četru ekspertu sastāvā, kā arī novērotāju statusā esošie Eiropas Komisijas un Kultūras ministrijas pārstāvji; 9. un 10. maijā - žūrijas komisija pilnā sastāvā uzklausīja un iztaujāja visu trīs pilsētu delegācijas.
Konkursa žūrijā darbojas deviņi Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzījusi Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija.
Jau ziņots, ka pirmajā konkursa kārtā savus pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada titulam bija izvirzījušas 9 Latvijas pilsētas: Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. 2021. gada jūlija sākumā starptautiska un neatkarīga ekspertu komisija tālākai dalībai konkursā izvirzīja Daugavpils, Jūrmalas, Liepājas un Valmieras pilsētu; Jūrmalas pilsēta 2021. gada rudenī paziņoja par savu izstāšanos no konkursa.
Liepāja Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu Latvijai ieguvusi jau otro reizi. Tālajā 2008. gadā pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 atlasei iesniedza Rīga, Cēsis, Jūrmala un Liepāja. 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tika piešķirts divām pilsētām - Latvijas galvaspilsētai Rīgai un Ūmeo pilsētai Zviedrijā.
2022. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētu titulus nes Novisada (Serbija), Kauņa (Lietuva) un Eša pie Alzetas (Luksemburga); 2023. gadā - Elefsina (Grieķija), Timišoara (Rumānija) un Vesprēma (Ungārija). 2024. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas atradīsies Tartu (Igaunija), Bādišla (Austrija) un Bodo (Norvēģija); savukārt 2025. - Hemnica (Vācija) un Nova Gorica (Slovēnija), savukārt 2026.gadā - Oulu (Somija) un Trenčīna (Slovākija).
