Pēdējo gadu laikā bezpilota gaisa kuģu jeb dronu nozare ir strauji attīstījusies: būtiski pieaudzis dronu lidojumu skaits, kā arī paplašinājušies dronu izmantošanas veidi visdažādākajās nozarēs. Tas rosina attīstīt jaunu integrētas gaisa telpas lietošanas regulējumu visā Eiropā, lai inovatīvās dronu tehnoloģijas varētu izmantot plašāk un drošāk.
Eiropas Savienības kopuzņēmuma SESAR īstenotā projekta “GOF 2.0” ietvaros tika demonstrēti vairāki dronu lidojumu scenāriji: saskaņoti pilotējamo lidmašīnu un BGK lidojumi lidostas tuvumā, ātrās reaģēšanas dronu operācijas sadarbībā ar glābšanas dienestiem, kā arī Rīgas brīvostas apskate. Šie dronu pielietojuma demonstrējumi parādīja, kā droni un pilotējamās lidmašīnas var darboties vienotā gaisa telpā, izmantojot bezpilota satiksmes vadības risinājumus. Tāpat tika atklātas arī mobilo sakaru tīklu – 4G un potenciāli arī 5G – iespējas integrēt dronus vienotajā gaisa satiksmē, nodrošinot saziņu starp bezpilota gaisa kuģiem un pilotiem, kā arī apmainoties ar informāciju starp ierīcēm. LMT pirmo reizi demonstrēja arī ieskatu topošajā BGK pārvaldības risinājumā.
Demonstrāciju laikā plašākai sabiedrībai pirmo reizi tika prezentēts arī Latvijas bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas koncepts, ko izstrādājušas LGS un Civilās aviācijas aģentūra. Tajā ietverti vairāki priekšlikumi drošai un integrētai dronu aviācijai Latvijas gaisa telpā, ņemot vērā iepriekš izstrādātas lokāla un starptautiska rakstura vadlīnijas un regulējumus. LGS valdes locekle Ilze Aleksandroviča par nākotnes gaisa satiksmes attīstību norāda: “Pasaulē un arī Latvijā arvien palielinās bezpilota gaisa kuģu pielietošanas apjomi, kā arī to izmantošanas veidi. Droni kļūst par mūsu transporta sistēmas neatņemamu sastāvdaļu. Kā ikvienam transporta elementam, arī bezpilota gaisa kuģiem ir būtiski izveidot pārvaldības un uzraudzības sistēmu, kas, no vienas puses, neierobežotu to dažādo pielietojumu attīstību, un, no otras puses, garantētu to drošu izmantošanu, it īpaši pilotējamās aviācijas tuvumā. Dažādu jomu moderno tehnoloģiju sinerģija ir lielisks veids, kā sasniegt šos mērķus, un šodien veiktie testi ir būtisks solis uz priekšu, lai izmēģinātu jau pieejamos ražotāju risinājumus praksē.”
“Drošas gaisa telpas pamats ir nepārtraukta un kvalitatīva saziņas nodrošināšana starp visām iesaistītajām pusēm. Civilajā aviācijā tā ir sakaru nodrošināšana starp dispečeru gaisa tornī un lidmašīnu apkalpēm. Taču, kad uz spēles laukuma parādās droni, ir nepieciešami vēl cita veida sakari. Tos nodrošinās mobilā tīkla pārklājums, īpaši 5G tīkla sniegtās iespējas. LMT kā mobilo tehnoloģiju un inovāciju līderis jau ilgstoši strādā pie dronu aviācijas attīstības, un mēs esam būtiski pilnveidojuši mobilā tīkla infrastruktūru, gada laikā uzstādot vairāk nekā 130 jaunas 5G bāzes stacijas. Vienlaikus arī sniedzam artavu dronu pilotu izglītošanā, LMT Mācību centra dronu skolā apmācot gan privātpersonas, gan nozaru speciālistus, kas izmanto dronus lauksaimniecībā, mežu apsaimniekošanā, drošībā un citās jomās,” norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.
Demonstrācijas lidojumus organizēja komanda, kuru pārstāvēja speciālisti no GOF 2.0, LGS, LMT, METRUM, AirBaltic Training un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta. GOF 2.0 ir starptautisks projekts kopīgas gaisa telpas arhitektūras testēšanai pārslogotā gaisa telpā. Organizējot dronu pielietojumu demonstrējumus, GOF 2.0 konsorcija mērķis ir radīt dziļāku izpratni par vienotu gaisa telpu, kurā vienlaikus darbojas gan bezpilota lidaparāti, gan pilotējamas lidmašīnas. GOF 2.0 konsorcijs šo demonstrējumu īstenošanai Latvijā sadarbojas ar LMT kā mobilā tīkla un nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu nodrošinātāju. GOF 2.0 dronu pielietojuma demonstrējumi noris sinerģijā ar “Comp4Drones” projektu.
