Likumprojekts paredz arī to, ka turpmāk nevajadzēs ierosināt atsevišķu būvniecības ieceri vietējā būvvaldē, ja būves daļa (piemēram, inženiertīkls) atrodas ārpus valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas.
Jau šobrīd Būvniecības likums paredz, ka Būvniecības valsts kontroles birojs pilda Būvniecības likumā un citos būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās būvvaldes funkcijas attiecībā uz Iekšlietu ministrijas vai to padotībā esošo iestāžu vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā, kā arī būvju, kuru daļa atrodas ārpus valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas, būvniecību. Šī kārtība stājās spēkā 2021.gada 3. septembrī, taču tā netika attiecināta uz jau uzsāktajiem būvprojektiem.
Ar minētajām izmaiņām Būvniecības likumā tiks samazināta būvniecības uzraudzības sadrumstalotība. Būvvaldes funkcijas pildīs viena institūcija attiecībā uz visiem Iekšlietu ministrijas vai to padotībā esošo iestāžu vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecības projektiem valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā. Izmaiņas tiks attiecinātas arī uz joslu būvniecības projektiem. Tāpat izmaiņas nosaka, ka nebūs jāierosina atsevišķa būvniecības iecere vietējā būvvaldē tajos gadījumos, kad, piemēram, izbūvējot inženiertīklus valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā, rodas nepieciešamība izbūvēt inženiertīklu ārpus minētajām joslām, lai apietu kādu šķērsli vai grūti pieejamu vietu.
