Par zvērinātiem advokātiem kļuvuši zvērinātu advokātu palīgi Mārtiņš Daģis, Zaiga Buklovska, Armands Smans, Emīls Rokjānis, Ģirts Miķelsons, Gints Puškundzis, Krišjānis Bušs, Toms Vilnis, zvērinātu advokāta biroja jurists Jorens Jaunozols un juriste Līga Mačuka.
Uzrunājot jaunos advokātus, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsvēra zvērinātu advokātu piederību tiesu sistēmai un atbildību par tās prestižu un uzticamību. “Katrā profesijā ir savas grūtības. Tiesnesim ir vieglāk būt pilnīgi objektīvam, bet advokātam nereti nākas būt starp divām interesēm, kas abas ietvertas advokāta zvērestā – rūpēties par sava klienta interesēm un godprātīgi pildīt valsts likumus. Bieži klienta intereses ir ļoti tuvu tai robežai, kad jādomā, lai nepārkāptu likumu,” sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Viņš uzsvēra: kaut arī advokātu nedrīkst saistīt ar klientu, neviens princips nav absolūts – ja advokāts palīdz klientam pārkāpt likumu, tad ļoti tuvu ir tā robeža, kad šis princips nedarbojas. Augstākās tiesas priekšsēdētājs vēlēja advokātiem iekšēji sajust robežas, ko nedrīkst pārkāpt tiesu sistēmai piederīgie, bet, ja rodas šaubas par pareizo rīcību kādā situācijā – pārlasīt un pārdomāt šodien parakstītā zvēresta solījumu.
Lai kļūtu par zvērinātu advokātu, persona, kurai ir atbilstoša izglītība un darba stāžs, kārto advokātu eksāmenu. Pēc eksāmena nokārtošanas, ja Zvērinātu advokātu padome nav saņēmusi ziņas, ka pretendenta uzņemšanai ir Advokatūras likumā noteiktie šķēršļi, pretendentu uzņem zvērinātu advokātu skaitā. Saskaņā ar Advokatūras likumu Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem jaunuzņemto zvērināto advokātu zvērestu.
