DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. februārī, 2022
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Kas ir mainījies Latvijas ēku drošumā #PēcRevīzijas?

Valsts kontrole izstrādājusi jaunu rīku, lai ikviens varētu ērti un uzskatāmi redzēt – kādi uzlabojumi notikuši pēc revīzijas noteiktajā termiņā ieviešot ieteikumus. Tā ir viena no aktivitātēm, lai atbilstoši Valsts kontroles jaunajā stratēģijā paredzētajam mērķim stiprinātu revīziju ietekmi, t.sk. efektīvāk sadarbojoties ar revidējamām vienībām ieteikumu ieviešanā.

Edgars Korčagins, Valsts kontroles padomes loceklis: “Valsts kontrole uzrauga katras revīzijas ieteikumu ieviešanu, lai nodrošinātu iespējas Latvijas iedzīvotājiem saņemt arvien kvalitatīvākus un jēgpilnākus valsts un pašvaldību pakalpojumus, kā arī lai novērstu būtiskas nepilnības dažādās nozarēs. Valsts kontrole turpmāk regulāri publiskos šādus pārskatus par revīziju ieteikumu ieviešanu.”

Termiņš Valsts kontroles ieteikumu ieviešanai pēc revīzijas ir sākot no pāris mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Jaunajā rīkā informācija ir izklāstīta trīs blokos:

  1. Kas tika secināts revīzijā?
  2. Kādus ieteikumus #PēcRevīzijas Valsts kontrole izteica revidējamai vienībai?
  3. Kas ir mainījies salīdzinājumā ar situāciju pirms ieteikumu ieviešanas?

Materiālu plānots papildināt ar informāciju par finanšu vai cita veida ietekmi (ieekonomētie finanšu līdzekļi, optimizēti procesi, mazināts administratīvais slogs u.c.)

Jaunā rīka pilotprojekts – par ēku drošuma revīziju: “Ēku drošums – vai darām pietiekami?”

Pēc revīzijas par ēku drošumu Ekonomikas ministrija (EM) un revīzijā iesaistītās pašvaldības ir ieviesušas 97% no visiem Valsts kontroles ieteikumiem.

“Pēc Valsts kontroles revīzijas par ēku drošumu valsts un pašvaldību līmenī ir notikuši vairāki uzlabojumi, lai iedzīvotāji varētu justies droši gan savās mājvietās, gan publiskās pašvaldību ēkās. Revīzija palīdzēja “lauzt ledu” un risināt ilgstoši sasāpējušo ēku drošības problēmu, taču darāmā vēl ļoti daudz. Pateicamies par sadarbību Ekonomikas ministrijai un revīzijā iekļautajām pašvaldībām, un turpmāk aicinu iesaistīties un ņemt vērā labo praksi visām Latvijas pašvaldībām!” mudina E.Korčagins.

Kā būtiskāko problēmu revīzijā par ēku drošumu Valsts kontrole uzsvēra - neviens nerūpējas par ēkām tā, kā ir noteikts normatīvajos aktos. Iemesli tam bija dažādi - nepietiekama iesaistīto personu izpratne par drošu ēku ekspluatāciju, būvvalžu neatkarības riski un darba metodikas trūkums, ēku apsaimniekotāju profesionālās kvalifikācijas un kontroles neesamība, kā arī nepietiekami uzkrājumi ēkām un finansējuma ēku renovācijai nepieejamība.

Nozīmīgākie ieviestie ieteikumi sadarbībā ar Ekonomikas ministriju

  • Valsts kontrole ieteica EM izstrādāt risinājumus problēmu novēršanai, t.sk. finanšu instrumentu mājokļu tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Rezultātā EM izstrādāja un valdība apstiprināja īpašu rīcības plānu, un viens no šī plāna īstenošanas rezultātiem - iedzīvotājiem kopš 2021.g. septembra ir pieejami līdzekļi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju remontiem ALTUM aizdevuma programmas ietvaros. Lūk, pirmais piemērs – iedzīvotāji Salaspilī izmanto atbalsta programmu, lai uzlabotu mājas tehnisko stāvokli.
  • Pēc Valsts kontroles ieteikuma EM ir novērsusi arī risku, ka par ēku tehnisko stāvokli ilgtermiņā neuzzina ne dzīvokļa īpašnieks, ne apsaimniekotājs, ne būvvalde. Turpmāk daudzdzīvokļu mājām jāveic regulāra tehniskā apsekošana – reizi desmit gados, un atzinums par to drošumu un veicamajiem pasākumiem, lai novērstu konstatētās neatbilstības, būs pieejams Būvniecības informācijas sistēmā.

Nozīmīgākie ieviestie ieteikumi sadarbībā ar pašvaldībām

  • Revīzijā iesaistītās pašvaldības pēc Valsts kontroles ieteikuma apsekoja dzīvojamās ēkas. Iegūstot informāciju par ēku stāvokli, pašvaldības:
    • saplānoja konkrētus darbus, lai novērstu ēkās esošos bojājumus. Piemēram, Ventspils novada pašvaldība no revīzijā 13 pārbaudītajām mājām, 5 mājām veica skursteņu remontu un 6 mājām veica ūdens un kanalizācijas stāvvadu un guļvadu daļēju nomaiņu;
    • nolēma pārvietot iedzīvotājus no mājām, kuru stāvoklis nav atbilstošs un kurās ieguldīt nav ekonomiski lietderīgi uz citu dzīvesvietu. Tā notika ar kopumā 20 mājām Gulbenes, Saldus un Ventspils novadu pašvaldībās;
    • pieņēma lēmumus pa jaunu dzīvojamo ēku būvniecību. Tā Gulbenes pašvaldība šogad nolēmusi uzsākt īres nama būvniecību ar 48 dzīvokļiem;
    • publiskās ēkās, kas pieder revīzijā iesaistītajām pašvaldībām, piemēram, skolās un kultūras namos, regulāri tika konstatēti bojājumi, kas apdraud drošību. Pēc Valsts kontroles ieteikuma pašvaldības noteica apsaimniekošanas darbiniekiem veicamās darbības, lai nedzīvojamās ēkas uzturētu drošā stāvoklī: regulāri jāapseko ēka; noteikti gadījumi, kad remonts jāveic nekavējoties; jāgatavo remontdarbu plāns.
  • Iepriekš pašvaldību būvvaldes plānveidīgi un pēc savas iniciatīvas nepārbaudīja ēkas, kurās varētu būt drošuma riski. Pēc Valsts kontroles ieteikuma būvvaldes noteica ēku grupas, kurās ir lielākie drošuma riski, kā arī sagatavoja darba plānu ar konkrētām ēkām, kas attiecīgajā gadā tiks apsekotas. Piemēram, Daugavpils pilsētas būvvalde tā ir apsekojusi 21 ēku, sniedzot īpašniekiem norādījumus ēku stāvokļa uzlabošanai, kas vairākos gadījumos jau ir izpildīti.

Kā Valsts kontrole uzrauga ieteikumu ieviešanu #PēcRevīzijas?

Valsts kontrolei ir dažādi rīki un metodes, kā uzraudzīt - vai revīzijas laikā sniegtie ieteikumi ieviesti. Galvenokārt tas ir ar revidējamām vienībām saskaņots grafiks un termiņi. Valsts kontroles vietnē ir arī publiska ieteikumu platforma, kur redzami visi revidējamām vienībām sniegtie un to ieviestie ieteikumi, kā arī tie, kas nav ieviesti noteiktajā laikā. Revidējamām vienībām ir pienākums informēt Valsts kontroli par ieteikumu ieviešanas gaitu. Valsts kontrole regulāri tiekas ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju (SPIRK), lai pārrunātu revīzijās konstatēto, t.sk. ieteikumus un to ieviešanas progresu.

Par ēku drošuma revīziju: “Ēku drošums – vai darām pietiekami?”

Valsts kontrole veica revīziju 2019.gadā. Lēmumu par revīzijā konstatēto pieņēma 2019. g. 3. decembrī, un revīziju publiskoja 2020.g. 14. janvārī. Valsts kontrole kopumā sniedza 32 ieteikumus Ekonomikas ministrijai un pašvaldībām, no kuriem 31 ieteikums ir ieviests. Revīzijas tvērums: Ekonomikas ministrija un 10 pašvaldības (Daugavpils un Valmieras pilsēta, Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes, Ventspils novads).

Vispārīga informācija

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU