Jau šobrīd pilsētās sastopamas dažādas dabas vērtības – var atrast gan dabisko pļavu augus, gan novērot aizsargājamos putnus, gan apbrīnot dižkokus. Pēdējos gados visā pasaulē arvien vairāk tiek domāts par dabas klātbūtni pilsētās un arī Latvijā šis jautājums kļūst aizvien aktuālāks.
“Ja tradicionāli lauki tiek uztverti kā dabas patvērums, bet pilsētas – kā “betona džungļi”, tad šobrīd šis nošķīrums mainās. Lauku teritorijas, kurās saimnieko intensīvi, kļūst arvien noplicinātākas dabas daudzveidības ziņā, savukārt pilsētu loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā pieaug. Tāpēc arī izvēlējāmies par šī gada dzīvotni1 pasludināt pilsētu, lai uzsvērtu pilsētu nozīmi bioloģiskās daudzveidības veicināšanā, kā arī aicinātu dabai dot vairāk vietas cilvēku visblīvāk apdzīvotajā vidē,” saka Rūta Sniedze-Kretalova, Latvijas Dabas fonda eksperte.
Apvienoto Nāciju konferencē par mājokli un ilgtspējīgu attīstību (Habitat III) jau 2016. gadā pieņēma “Jauno urbāno dienaskārtību” (The New Urban Agenda), kurā norādīts, ka tieši pilsētas ir ilgtspējīgas attīstības virzītājas pasaulē un apliecināta valstu politiska apņemšanās tās attīstīt ilgtspējīgi. Habitat III nākotnes vīzija par pilsētu ietver arī ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saudzēšanu un aizsargāšanu.
“Pēdējo trīsdesmit gadu laikā diemžēl daba pilsētās arī ir cietusi cilvēka darbības dēļ – apbūvētas palieņu pļavas, iznīcinātas putnu kolonijas, nepamatoti nocirsti koki. Tāpēc iepriecina tendence arvien vairāk pievērsties dabas atgriešanai pilsētā – ir liela interese par urbāno dārzu veidošanu, pilsētas pļavu ierīkošanu, diskusijas par zāles pļaušanas biežumu un kritušo lapu vākšanas nepieciešamību. Arī Latvijas Dabas fonds ir aktīvi strādājis šajā virzienā, veidojot pilsētas pļavas,” papildina Rūta Sniedze-Kretalova.
Kur un kā pilsētās varam sastapt dabu un vērot dabas daudzveidību?
Pirmā vieta, kas nāk prātā, runājot par dabu pilsētā, ir parki, tomēr ne tikai tie nodrošina mājvietu dzīvajām radībām. Ja ielūkojamies ciešāk, pilsētvidē daba ir gandrīz visur – kāda sūna, ķērpis, augs vai kukainis būs ēku sienās, bruģī, notekcaurulēs. Nozīmīgākas vietas, kuras apdzīvo krietni raibāks sugu klāsts, ir ūdeņu malas, pilsētas meža puduri, plašas neapbūvētas vai pamestas teritorijas, privātmāju dārzi un pagalmi. Laba vieta dabai ir kapsētas – šīs klusās vietas ar lieliem, dobumainiem kokiem iemīļojuši dažādu sugu putni, sastopamas retas sūnu, ķērpju un piepju sugas.
Dažādus pļavas augus varam sastapt pilsētas pļavās – Rīgā izcili daudzveidīgas pļavas ir dabas parkā “Piejūra”, taču pļavas puķes var vērot arī atsevišķos zālājos pilsētvidē, kur tie saglabājušies, pateicoties tam, ka pļauti pēc izziedēšanas. Arī ceļmalās un dzelzceļa malās nereti varam vērot skaistu dabisko veģetāciju. Rīgā pļavas augu ekspozīciju var aplūkot LU Botāniskajā dārzā un 2021. gada sezonā izveidotajās “Pilsētas pļavās”.
Pilsētu meži ir vēl viena vieta, kur sadzīvo dabas daudzveidība un cilvēku vajadzība atpūsties dabā. Ne pārmērīgi centīgi koptos parkveida mežos ar celiņiem, takām un atpūtas vietām var patverties arī veca, dabiska meža elementi un retu sugu dzīvotnes. Resna kritala pilsētas mežā ir ne tikai mājas un barošanās vieta daudzām dzīvām būtnēm, bet arī dekoratīvs ainavas elements un dabisks soliņš.
Dzīvei pilsētās ir pielāgojušās arī putnu sugas, kuras spēj izmantot cilvēka veidotās dzīvotnes. Viena no tām ir 2022. gada putns – svīre, kas klinšu spraugu vietā var ligzdot arī ēkās. Pilsētā var sastapt vistu vanagu, dzeņu sugas, parku dīķos ligzdo ūdensvistiņa, būvlaukumos sastopams melnais erickiņš. Sastopamas arī tādas pilsētai šķietami neraksturīgas sugas kā dzeltenā cielava un grieze.
Pilsētās mājo arī sikspārņi, kuriem ļoti piemēroti ir baznīcu bēniņi, tie sastopami arī vecos, dobumainos kokos, alejās, arī māju bēniņos. Sikspārņu barība ir kukaiņi, tai skaitā odi, tāpēc medījot tie palīdz regulēt kukaiņu skaitu.
Latvijas pilsētās arvien biežāk vērojam aizvien lielāku interesi par dabas daudzveidību, gan no iedzīvotāju, gan pašvaldību puses. Ko mēs katrs varam darīt dabas daudzveidības labā pilsētās?
- Ierīkot savvaļas augu joslas savā zaļajā teritorijā – piemēram, pagalma stūrī atstāt retāk pļautas joslas vai savvaļas puķu saliņas.
- Ļaut augiem izziedēt un tikai tad ķerties pie pļaušanas – tādā veidā mēs ļausim sēklām nobriest un sagatavoties nākamajai ziedēšanai. Šāda pieeja piesaistīs arī kukaiņus un putnus, kuri izmanto sēklas barībai.
- Izveidot garšaugu un puķu dobes apputeksnētājiem uz sava balkona vai pagalmā – stādīt garšaugus – timiānu, majorānu, raudeni, piparmētras, pētersīļus. Tie ir dekoratīvi, garšīgi, neprasa specifisku kopšanu, un ir daudzgadīgi. Tādējādi gan izaudzēsiet vērtīgus augus sev, gan iepriecināsiet tauriņus, bites un citus kukaiņus.
- Pēc iespējas saglabāt pieaugušos un vecos, tostarp dobumainos kokus; konsultējoties ar speciālistiem, pareizi kopt koku vainagus, lai to mūžs būtu pēc iespējas ilgāks, kā arī stādīt jaunus kokus, kur vieta to atļauj.
- Renovējot ēkas, pievērst uzmanību putnu, piemēram, svīru, ligzdošanas vietām bēniņos, un vajadzības gadījumā spraugas vai ventilācijas lūkas aizstāt ar speciāliem būriem.
- Privātmāju pagalmos uzstādīt būrus sikspārņiem un putniem.
Šogad mēs aicinām ikvienu paraudzīties uz pilsētu ar citām acīm, ieraudzīt tajā dabas vērtības un iesaistīties dabas daudzveidības saglabāšanā un vairošanā pilsētā! Par saviem dabas atradumiem pilsētā – ziņojiet dabas novērojumu portālā www.dabasdati.lv.
LDF Gada dzīvotni nosauc kopš 2015. gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. Gada dzīvotne 2015 bija bioloģiski vērtīgie zālāji, Gada dzīvotne 2016 – niedrāji, Gada dzīvotne 2017 – lauku sēta, Gada dzīvotne 2018 – dižkoks, Gada dzīvotne 2019 – veci vai dabiski boreāli meži, Gada dzīvotne 2020 – parkveida pļava, bet 2021 – Upju straujteces un dabiski upju posmi.
1 Dzīvotne – noteiktu specifisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā. Dzīvotne var iekļaut vairākus blakus pastāvošus biotopus.
