DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. decembrī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Izcilības balvu kultūrā apbalvojuma astotajā gadā iegūst Pēteris Vasks, Anete Melece un Rundāles pils muzejs

Noslēgusies šā gada Izcilības balvas kultūrā video tiešraides ceremonija, atklājot 2021. gada laureātus – Pēteri Vasku, Aneti Meleci un Rundāles pils muzeju.

Komponists Pēteris Vasks apbalvojumu saņēmis par izcilu un starptautiski plaši atzītu māksliniecisko jaunradi mūzikas nozarē: spožiem skaņdarbu pirmatskaņojumiem, kuru vidū īpaši izceļami Sestais stīgu kvartets un Otrais vijoļkoncerts „Vakara gaisma”, kā arī atskaņojumiem Latvijā un pasaulē, apliecinot sava devuma nozīmību Latvijas akadēmiskās mūzikas un profesionālās kultūras starptautiskās atpazīstamības veicināšanā.

Rakstniece un ilustratore Anete Melece Izcilības balvu kultūrā ieguvusi par spilgtu un pārliecinošu ieguldījumu Latvijas literatūras popularizēšanā ārvalstīs, par ko liecina grāmatas „Kiosks” plašā rezonanse, tās tulkojumam nākot klajā jau 17 valodās dažādās pasaules valstīs, uzrunājot arī citu mākslas nozaru auditorijas un saņemot prestižas balvas un nominācijas bērnu literatūras jomā Latvijā un ārvalstīs.

Rundāles pils muzejam apbalvojums piešķirts par profesionāli veiktu un starptautiski kā izcilu novērtētu darbu Rundāles pils ansambļa un franču baroka stila dārza atjaunošanā, veidošanā un saglabāšanā, kas ne tikai devis būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, bet arī veicinājis kopējo pozitīvo Latvijas tēlu starptautiskā līmenī, iegūstot pirmo vietu „Eiropas Dārzu balvas” nominācijā „Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība vai attīstība.”

Izcilības balvas kultūrā piešķiršanas mērķis ir izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā.

Kultūras ministrijai (KM) turpinot tradīciju katru gadu uzticēt šī notikuma organizēšanu vienai no mākslu augstskolām, Izcilības balvas kultūrā ceremoniju šogad izveidojusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Apbalvojuma pasniegšanas videoceremonijas režisore bija Ināra Slucka, galvenais operators - Aleksandrs Grebņevs. Katra laureāta sveikšanas videoepizodi caurvij sirsnīgi pārsteigumi, jaukas satikšanās un emocionāls pacilājums. Katrs no balvas ieguvējiem savā nozarē ir spožs Latvijas kultūras vēstnesis pasaulē un iedvesmas avots gan tuviem, gan tāliem mākslas cienītājiem un interesentiem.

KM apbalvojums īsā laikā iemantojis popularitāti, tomēr arī to, tāpat kā kultūras nozari kopumā, skārusi pandēmijas ietekme: Covid-19 izplatības ierobežošanas apstākļos pērn nācās izvēlēties no 13, savukārt šogad no 6 sevi starptautiski izcili pieteikušiem pretendentiem, kas pārstāv šādas nozares – mūziku, literatūru un grāmatniecību, muzeju nozari un kultūras mantojumu, teātri.

Jau ziņots, ka kandidātu pieteikumus apbalvojumam izvirzīja KM pārraudzībā esošās institūcijas, nozaru konsultatīvās padomes, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības. Iesniegtos pieteikumus, atbilstoši apbalvojuma nolikumā noteiktajam, izvērtēja Latvijas Nacionālā kultūras padome, un apstiprināja kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā; ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, koncerti, viesizrādes, izstādes un citi pasākumi, guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā, kā arī tad, ja veikums piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.

Kultūras ministrijas apbalvojums - Izcilības balva kultūrā - tika iedibināta 2014. gadā.

Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltica, režisors Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš un Nora Ikstena, Imants Lancmanis, Elīna Garanča un Anna Laudere, Marina Rebeka, Gundega Laiviņa, kā arī platforma “Latvian Literature”.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU